32. Kas ir ļauna vēlēšana?


Bauslība un Evaņģēlijs: Tēzes

« Izdevēja priekšvārds

e-ntuziasti piedāvā jūsu uzmanībai Karla Ferdinanda Vilhelma Valtera vienreizējā darba “Bauslība un Evaņģēlijs” latviešu izdevuma e-versiju. Grāmatu 2000.gadā publicēja Augsburgas institūts, bet pirmā e-versija bija pieejama www.luteranis.lv. Šodien tas iesāk savu ceļojumu e-BAZNICA. e-raksts tiks pulbicēts reizi nedēļā hornoloģiskā secībā līdz 2009. gada septembrim. Zemāk jūs atradīsiet “ceļotāja karti.” Atliek vien novēlēt Bauslībai un Evaņģēlijam svētīgu ceļu pie e-baznīcēniem un pateikties visiem, kas palīdzējuši latviešu tulkojuma sagatavošanā.

1.vakara priekšlasījums
I TĒZE

Viss Svēto Rakstu mācību saturs tiklab Vecajā, kā Jaunajā Derībā sastāv no divām pilnīgi atšķirīgām mācībām, t. i., no bauslības un Evaņģēlija.

2.vakara priekšlasījums
3.vakara priekšlasījums

4.vakara priekšlasījums

II TĒZE

Tikai tas ir patiess mācītājs, kas ne vien māca visus ticības artikulus atbilstoši Rakstiem, bet arī pareizi atšķir bauslību no Evaņģēlija.

5.vakara priekšlasījums

6.vakara priekšlasījums

III TĒZE

Pareizi atšķirt bauslību no Evaņģēlija ir kristiešu un teologu grūtākā un augstākā māksla, ko māca vienīgi Svētais Gars pieredzes skolā.

7.vakara priekšlasījums

8.vakara priekšlasījums

IV TĒZE

Pareiza bauslības un Evaņģēlija atšķirību izpratne ir ne tikai brīnišķīga gaisma visu Svēto Rakstu pareizai izpratnei – bez tās Svētie Raksti ir un paliek cieši aizslēgta grāmata.

9.vakara priekšlasījums

V TĒZE

Pirmais, redzamākais un lielākais bauslības un Evaņģēlija jaukšanas veids ir tas, ko pieļauj pāvesta piekritēji, socinisti un racionālisti, kad tie Kristu padara par jaunu Mozu jeb bauslības devēju un līdz ar to Evaņģēliju pārvērš mācībā par labiem darbiem, bet tos, kuri Evaņģēliju māca kā vēsti par Dieva dāvātu žēlastību Kristū, pāvesta ļaudis lamā un nolād.

10.vakara priekšlasījums

VI TĒZE

Otrkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja bauslību nesludina visā tās stingrībā un Evaņģēliju visā tā pievilcībā, bet dara tieši pretēji: bauslībā iejauc Evaņģēliju un Evaņģēlijā bauslību.

11.vakara priekšlasījums

VII TĒZE

Treškārt, Dieva vārds netiek mācīts pareizi, ja vispirms sludina Evaņģēliju un tad bauslību, vispirms svētdarīšanu un tad taisnošanu, vispirms ticību un tad grēknožēlu, vispirms labos darbus un tad žēlastību.

12.vakara priekšlasījums

VIII TĒZE

Ceturtkārt, Dieva vārds netiek mācīts pareizi, ja bauslību sludina cilvēkiem, kas jau ir izbiedēti savu grēku dēļ, vai arī Evaņģēliju tiem, kuri droši dzīvo grēkodami.

13.vakara priekšlasījums

14.vakara priekšlasījums

IX TĒZE

Piektkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, kad grēciniekus, kas ar bauslību jau ir satriekti un izbiedēti, virza nevis uz Vārdu un sakramentiem, bet gan uz viņu pašu lūgšanām un cīkstēšanos ar Dievu, lai tā sasniegtu savu žēlastības stāvokli, citiem vārdiem sakot, kad tiem liek turpināt lūgšanas un cīnīšanos, kamēr viņi sajūt, ka Dievs tos ir uzņēmis savā žēlastībā.

15.vakara priekšlasījums
16.vakara priekšlasījums
17.vakara priekšlasījums
18.vakara priekšlasījums
19.vakara priekšlasījums

20.vakara priekšlasījums

X TĒZE

Sestkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja par ticību māca, ka arī formāla ticības patiesību pieņemšana, kas pat pieļauj nāves grēkus, sniedz pestīšanu un dara taisnu Dieva priekšā; vai arī ¬ ja māca, it kā ticība taisno un glābj tāpēc, ka rosina cilvēkā mīlestību un dzīves veida atjaunošanu.

21.vakara priekšlasījums

22.vakara priekšlasījums

XI TĒZE

Septītkārt, Dieva vārds netiek pareizi sludināts tad, ja ar Evaņģēliju tiek mierināti vienīgi tie, kuru grēknožēla ir radusies no mīlestības uz Dievu, un netiek mierināti tie, kuru grēknožēla ir radusies no bailēm par Dieva dusmām un sodu.

23.vakara priekšlasījums

XII TĒZE

Astotkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja māca, ka blakus ticībai arī grēku nožēlas dēļ tiek piedoti grēki.

24.vakara priekšlasījums

XIII TĒZE

Devītkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja par ticību māca, ka cilvēks pats var to sevī radīt vai vismaz būt līdzdalīgs tajā, nevis ka ticība rodas cilvēka sirdī, sludinot viņam Evaņģēlija apsolījumus.

25.vakara priekšlasījums

XIV TĒZE

Desmitkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja ticība tiek pieprasīta kā priekšnosacījums taisnošanai un pestīšanai, it kā cilvēks Dieva priekšā kļūtu taisnots un glābts nevis caur ticību, bet gan ticības dēļ.

26.vakara priekšlasījums

XV TĒZE

Vienpadsmitkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi tad, ja Evaņģēliju padara par grēku nožēlas sludināšanu.

27.vakara priekšlasījums

28.vakara priekšlasījums

XVI TĒZE

Divpadsmitkārt, Dieva vārds netiek pareizi sludināts, ja mācītājs ļauj cilvēkiem ticēt, ka viņi ir atgriezti, tiklīdz viņi ir atbrīvojušies no zināmiem trūkumiem un veltījuši sevi kādiem godbijīgiem darbiem un tikumiskiem vingrinājumiem.

29.vakara priekšlasījums

XVII TĒZE

Trīspadsmitkārt, Dieva vārds netiek pareizi sludināts, ja ticību raksturo gan attiecībā uz tās stiprumu, gan uz tās izjūtu, gan arī uz tās auglību tā, ka to nevar attiecināt uz visiem ticīgajiem visos laikos.

30.vakara priekšlasījums

XVIII TĒZE

Četrpadsmitkārt, Dieva vārds netiek pareizi sludināts, ja vispārējo cilvēku samaitātību apraksta tā, it kā arī patiesi ticīgie joprojām atrastos grēku varā un tīši grēkotu.

31.vakara priekšlasījums

XIX TĒZE

Piecpadsmitkārt, Dieva vārds netiek mācīts pareizi, ja sludina tā, it kā zināmi grēki nebūtu jau paši par sevi nosodāmi, bet gan paši par sevi būtu piedodami.

32.vakara priekšlasījums

XX TĒZE

Sešpadsmitkārt, Dieva vārds netiek mācīts pareizi, ja cilvēka pestīšanu dara atkarīgu no viņa saistības ar redzamo pareizas ticības baznīcu un noliedz pestīšanu katram, kas nomaldījies kādā ticības artikulā.


33.vakara priekšlasījums

XXI TĒZE

Septiņpadsmitkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja māca, ka sakramenti darbojas ar pestīšanas spēku ex opere operato, t. i., tikai ārēji izpildot sakramentālās darbības.

34.vakara priekšlasījums

35.vakara priekšlasījums

XXII TĒZE

Astoņpadsmitkārt, Dieva vārds netiek pareizi sludināts, ja netiek pareizi saskatīta atšķirība starp atmodināšanu un atgriešanu, ja tiek sajaukta nevarēšana ticēt ar nedrīkstēšanu ticēt.

36.vakara priekšlasījums

37.vakara priekšlasījums

XXIII TĒZE

Deviņpadsmitkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja tos, kuri nav atdzimuši no jauna, ar bauslības prasībām, draudiem vai apsolījumiem rosina atteikties no grēkiem, mudina uz labiem darbiem, tā mēģinot padarīt viņus dievbijīgus; tāpat Dieva vārds netiek pareizi sludināts, ja atdzimušos pamudina uz labu nevis ar Evaņģēliju, bet skubina ar bauslības pavēlēm.

38.vakara priekšlasījums

XXIV TĒZE

Divdesmitkārt, Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja nepiedodamo grēku pret Svēto Garu attēlo tā, it kā tas būtu nepiedodams tā lieluma dēļ.

39.vakara priekšlasījums

XXV TĒZE

Visbeidzot – Dieva vārds netiek sludināts pareizi, ja mācītājs savā sludināšanā neļauj dominēt Evaņģēlijam.

Turpinājumā: Bauslība un Evaņģēlijs: Pirmais vakara priekšlasījums

Birkas:



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

8 atsauces par “Bauslība un Evaņģēlijs: Tēzes”

  1. dassy:


    a būs kaut kur vienā vietā ar pieejams viss?
    kaut vai lasījuma linki!

  2. dassy:


    vai tikai šite…?

  3. gviclo:


    Sveika dassy,

    Šo var nosaukt par satura rādītāju, kurā ir linki uz visiem priekšlasījumiem. Šobrīd tie nav pieejami online, bet viss būs – rindas kārtībā.

    Tātad: Pēc nedēļas tiks publicēts pirmais lasījums, līdz ar to arī no šīs publikācijas varēs ieiet pirmajā lasījumā spiežot uz tā. Bet pēc 39. nedēļām šo tēžu publikāciju varēs izmantot kā satura rādītāju, un atrast visus postus, jo tie visi būs online.

    Arī Valters savus lasījums lasīja reizi nedēļā, tāpēc mums katru pēc kātras ir jāizlasa un jāpārdomā līdz nākamai nedēļai utt.

    Ar cieņu,
    gviclo

  4. Gerda:


    Vai varētu, lūdzu, paskaidrot sīkāk 22. tēzi!
    Paldies!

  5. dassy:


    gviclo

    nja.. es tik domāju, ka grūti ar laiku būs atrast šo satura rādītāju!
    bet!
    tas gan..
    izraujot grāmatu cauri pāris rāvienos, tas ir kas cits kā katru nedēļu lasīt un pārrunāt :)

  6. gviclo:


    Gerda,
    Par tēžu izvērsumiem jājautā Valetram.

    Dace,
    Viss būs salinkots, un vēlāk izdomāsim atsevišķu pogu tēzēm.

    Ar cieņu,
    gviclo

  7. sanktus:


    Ja turpināsiet maldināt cilvēkus saņemsiet bargu sodu! Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai DARĪJIS PĒC VIŅA PRĀTA, dabūs DAUDZ SITIENU. Bet, kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus, dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo VAIRĀK ATPRASĪS.(Lūk. 12:47,48)
    Altāri:

    Un neņem saviem dēliem sievas no viņu meitām, ka viņu meitas, NETIKLI KALPODAMAS saviem dieviem, NEPAMUDINA ARĪ TAVUS DĒLUS netikli kalpot viņu dieviem.( 2. Moz. 34:16) Jums JĀNOĀRDA VIŅU ALTĀRI un jāsalauž elku stabi, jums jāsadedzina ugunī viņu elku koki un jāsacērt gabalos viņu elku tēli, un to vārdi kā vietu nosaukumi ir iznīcināmi. Tomēr Tam Kungam, savam Dievam, jūs tā nekalpojiet, bet to vietu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, izraudzīs VIENĀ NO JŪSU CILŠU NOVADIEM, lai tur ieceltu Savu Vārdu un lai tas tur mājotu, to meklējiet un uz turieni ejiet. Tad sargies, ka tu netiec savaldzināts viņiem pakaļdarīt, kad tie tiks izdeldēti tavā priekšā, un ka tad tu nevaicā pēc viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas ir kalpojušas saviem dieviem, tāpat arī es darīšu. Nedari Tam Kungam, savam Dievam, tā, jo viss, kas ir Tam Kungam negantība un ko Viņš ienīst, to tie ir saviem dieviem darījuši, jo tie gan savus dēlus, gan savas meitas ugunī sadedzinājuši saviem dieviem. (5. Moz. 12:3-5,30,31)

    “Tā saka visa Tā Kunga draudze: kas tā ir par UZTICĪBAS LAUŠANU, ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien no Tā Kunga, KA JŪS ESAT SEV UZCĒLUŠI ALTĀRI, SACELDAMIES pret To Kungu? Vai mums nepietiek ar Peora noziegumu, no kura mēs vēl arvien līdz pat šai dienai neesam spējuši šķīstīties*, kad bargs sitiens ķēra Tā Kunga draudzi? Un jūs tomēr taisāties tagad atkal novērsties no Tā Kunga; bet notiks, ja jūs šodien sacelsities pret To Kungu, tad rītdien Viņš dusmosies uz visu Israēla draudzi. Ja jums jūsu īpašumu zeme šķiet nešķīsta esam, tad nāciet pāri uz Tā Kunga īpašumu zemi, kur atrodas Tā Kunga mājoklis, un tad iegūstiet īpašumu mūsu vidū. Bet nesacelieties pret To Kungu un nepadariet arī mūs par saviem pretiniekiem, tagad sev uzceldami atsevišķu altāri līdzās Tā Kunga, mūsu Dieva, altārim. (Joz. 22:16-19)

    Tad Tas Kungs iecēla viņiem soģus, kas tos atsvabināja no laupītājiem. Bet TIE NEKLAUSĪJA arī SAVIEM SOĢIEM un netikli dzinās pakaļ citiem dieviem un pielūdza tos; ātri tie novērsās no ceļa, pa kuru bija staigājuši viņu tēvi, klausīdami Tā Kunga baušļiem; bet viņi tā nedarīja. Un, kad Tas Kungs iecēla viņiem soģus, tad Tas Kungs bija ar šiem soģiem un glāba ļaudis no viņu ienaidniekiem, KĀMĒR SOĢIS DZĪVOJA; jo Tas Kungs par viņiem apžēlojās, kad viņi nopūtās un sūdzējās par tiem, kas viņus apspieda un nomāca. Bet, tiklīdz soģis nomira, TAD VIŅI ATKAL NO JAUNA ATKRITA un rīkojās ĻAUNĀK NEKĀ VIŅU TĒVI, dzīdamies pakaļ svešiem dieviem, tiem kalpodami un tos pielūgdami; un tie neatstājās no saviem ļauniem darbiem, nedz no saviem pārgalvības ceļiem. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēlu, un Viņš sacīja: “Tādēļ ka šī tauta ir LAUZUSI MANU DERĪBU, ko Es biju pavēlējis viņu tēviem, un viņi nav klausījuši Manai balsij. (Soģu 2:16-20)

    Un viņš tanī dienā pateica zīmes, sacīdams: “Šī ir tā zīme, kādu Tas Kungs sludina: redzi, šis altāris tiks nolauzts, un tie pelni, kas uz tā, tiks nokratīti.” Un notika, tiklīdz ķēniņš dzirdēja Dieva vīra vārdus, kurus tas vērsa pret altāri Bētelē, tā arī Jerobeāms izstiepa savu roku, no altāra saukdams: “Sagrābiet viņu!” Bet roka, kuru viņš pret to bija izstiepis, sakalta, un viņš to nevarēja pie sevis atvilkt atpakaļ. Bet altāris sašķēlās, un pelni, kas uz tā bija, nobira – gluži pēc tās zīmes, kādu Dieva vīrs ar Tā Kunga vārdu bija pateicis.( 1. Ķēn. 13:3-5)

    Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.(Mat. 6:6) Un Pēteris griežas pie Jēzus un saka: “Mācītāj, šeit mums labi; taisīsim trīs teltis – vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam.” Jo Viņš NEZINĀJA, KO RUNĀJA; jo tie bija pārbijušies.(Marka 9:5,6) Salamans uzcēla Viņam namu. Bet Visuaugstākais NEDZĪVO ROKĀM DARINĀTOS NAMOS, kā pravietis saka: debesis ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsit, saka Tas Kungs, vai kur ir Mana dusas vieta? Vai Mana roka nav to visu darinājusi? – Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs.( Ap. d. 7:47-51)

    * Tad Balaks uzveda Bileāmu Peora kalna virsotnē, kas paver brīvu skatu uz tuksnesi. Un Bileāms sacīja Balakam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un sagādā septiņus vēršus un septiņus aunus.(4. Moz. 23:28,29)

    Bābele:

    Kad Man bija dusmas uz Savu tautu, kad Es pametu novārtā Savu mantojumu, tad Es tai ļāvu krist negodā un to NODEVU TAVĀ ROKĀ, bet tad tu tai NEPARĀDĪJI ŽĒLASTĪBU, turpretī pat veciem tu visai smagi liki sajust savu jūgu un teici: es palikšu mūžīgi un būšu vienumēr valdniece(Roma”Mūžīgā pilsēta”)! – Tā tu visu to neņēmi pie sirds un neapdomāji galu. Bet nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnības pieradusī, kas dzīvo bezrūpīgā saldkārē un jūties tik droša un saki savā sirdī: tikai es esmu tāda, citas tādas nav nevienas! Es nekad nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem! Un tomēr šīs abas nelaimes nāks pār tevi piepeši vienā dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilnā mērā tās nāks pār tevi, neraugoties uz visām tavām burvestībām un tavu vārdošanu. Tu paļāvies uz savu ļaunprātīgo viltību un domāji: neviens jau mani neredz. – Tava gudrība, tavas zināšanas tevi maldināja, ka tu savā sirdī domāji: tikai es, citas tādas nav nevienas! (Jes. 47:6-10)

    Sieva bija tērpta purpurā un sarkanā audumā, greznojusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm; tai rokā bija zelta kauss, pilns ar bezdievības negantībām un viņas netiklības netīrumiem. Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte. Tad viņš man saka: “Ūdeņi, ko tu redzēji, pie kuriem sēd netikle, ir tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas. Un sieva, ko tu redzēji, ir lielā pilsēta, kam pieder valdība pār visas zemes ķēniņiem. (Atkl. 17:4,5,15,18) Paceliet karogu pret Bābeles mūriem, pastipriniet apsardzību, izlieciet sardzes un novietojiet karavīrus viņu paslēptuvēs! Jo, kā Tas Kungs nodomājis, tā Viņš arī īstenos to, ar ko Viņš piedraudējis Bābeles iedzīvotājiem. Tu pilsēta lielo ūdeņu malā, kam liela mantas bagātība, tavs gals ir pienācis, tavu ieguvumu mērs ir pilns!(Jer. 51:12,13) PASKATIES KARTĒ VAI BABILONA IR ŪDEŅU MALĀ???

    TOTIES ROMA IR GAN FIZISKI GAN GARĪGI.

  8. sanktus:


    Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.(Jāņa 15:10)

    Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.(Mat. 5:16-18)



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.