133. Kā grēks ienāca pasaulē?



Tu redzi Erlings Teigens arhīvu

Par sludināšanu un Baznīcas dzīvi

Ja lasām kādu sprediķi, kurš ir sludināts tajā laika, kad Baznīca bija visspēcīgākā, proti, spējīga izturēt ķeceru uzbrukumus, kad Baznīcas spēks visuzskatāmāk izpaudās caur lajiem, kuri bija uzticīgi Vārdam, labvēlīgi uzņēma sludināšanu un sargāja ticību, un kad Baznīca, veiksmīgi izplatīdama Evaņģēliju, bija dzīvības pilna, tad tajā laikā mēs atrodam sprediķus, kuri pārsvarā skar doktrinālus jautājumus.

Lasīt tālāk »



Krusta teoloģija

Bībele divās vietās runā par krustu: Pāvila 1. vēstulē korintiešiem 1:18-25 un Mateja evaņģēlija 16:24. “Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. Jo, tanī stāvēdami, tēvi ir saņēmuši liecību. Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.” (Ebr.11:1-3) Šī, manuprāt, ir svarīgākā ticības definīcija. Ticība redz patieso realitāti, to lietu būtību, kuras vēl būs nākotnē. Ticība ceramās lietas dara absolūti reālas un noteiktas.

Lasīt tālāk »


Kas ir Konkordijas grāmata?

Vienprātībai ir jābūt tajās mācībās, kas skaidri izriet no Svētajiem Rakstiem un ko skaidro ticības apliecības. Un tā arī Konkordijas grāmatas ievadā par šo parakstāmo dokumentu apliecinātāji saka: “Tas ir mūsu mērķis un uzsvars, ka neviena cita mācība, kā tā, ko satur šie raksti, nav jāmāca mūsu zemēs, teritorijās un skolās. Tā ir pirmā konfesionālā principa tēze, ka ir jābūt vienotībai Evaņģēlija izpratnē.”

Lasīt tālāk »


Homilija pirms Kristībām

Radīšana, apsolījums, ticība, ūdens, glābšana un dziedināšana. Tās ir varenās ainas, kuras iepazinām Svēto Rakstu lasījumos un ar kurām sastopamies svētkos, kuru svinības mēs tagad sākam. Aiz mums atrodas Ādama nepaklausība, kas kļuvusi par mūsējo, bet priekšā mums stāv Jaunā Ādama uzvaras triumfs, kas ticībā kļūst arī par mūsu uzvaru.

Lasīt tālāk »


Augstais kalpošanas amats

« Dieva spēks pestīšanai | Inkarnācija jeb miesā nākšana »

Kristus Evaņģēlijā atklātā Dieva taisnība, kas saņemama vienīgi ticībā, attiecas uz mūsu dzīvi no sākuma līdz beigām. Vienkārši nav nekā praktiskāka par šo Evaņģēliju. Visos veidos tas attiecas uz katra kristieša dzīvi, uz kristiešu dzīvi viņu draudzēs – vietējā draudzē un lielākajā draudzē – Svētajā kristīgajā baznīcā. Mēs esam avis, kas dzird sava Gana balsi, vienkārši tāpēc, ka mēs ticam, ka Kristus taisnība ir mūsu taisnība Dieva priekšā saskaņā ar Dieva apsolījumu. Augsburgas ticības apliecības Apoloģijas III artikulā “Par mīlestību un bauslības piepildījumu” Melanhtons raksta:

“Tādējādi tā ir ticība, kas bez darbiem saņem apžēlošanu caur Dieva vārdu. Ja kāds noliedz to, ka tā ir ticība, tas nav sapratis, kas ticība ir. Pats notikums šinī Rakstu vietā rāda, kas tas ir, ko Viņš sauc par mīlestību. Sieva nāca, domādama par Kristu, ka pie Viņa meklējama grēku piedošana. Šī pielūgsme ir visaugstākā Kristus pielūgsme. Nevar Kristum parādīt lielāku godu, kā meklēt pie Viņa grēku piedošanu, jo tas nozīmē atzīt Viņu par patieso Mesiju. Bet nu ir saprotams, ka par Kristu tā domāt, tā Kristu godāt un pielūgt nozīmē – patiesi ticēt.” (VG, 108. lpp.)

Lasīt tālāk »