265. Kāds Dieva apsolījums sevišķi mūs iepriecina, ja mēs zinām, ka paši esam slikti lūdzēji vai arī neprotam lūgt?



Tu redzi Karls Olafs Rozeniuss arhīvu

Tu nekad pa īstam neesi zinājis to

Ticība rodas nevis ar apņēmību un cenšanos ticēt, bet ar to, ka acis novēršam no sevis un no tā, kas ir mūsos, no tā, kas esam un ko jūtam, un pievēršamies tam, ko Dievs ir lēmis un atklājis mūsu pestīšanai.

Tu nekad pa īstam neesi zinājis to

Lasīt tālāk »



Spriest pēc sava prāta

Tā ir nelaimīga situācija, ka visos, tai skaitā garīgi modinātos un ticīgos cilvēkos, joprojām mājo nebeidzama tieksme spriest par glābšanu pēc kādas iekšējas sajūtas, prāta vai izpratnes, kas spriež par Dieva attieksmi pret mums pēc tā, ko piedzīvojam un sajūtam sevī, nevis raugāmies augšup uz Dievu un to, kas ir rakstīts Viņa gribas atklāsmē.

spriest pēc sava prāta

Lasīt tālāk »


Nosprausts mērs pārdrošiem un augstprātīgiem cilvēkiem

Cik gan atbaidoša ir doma, ka Dievs, neatkarīgi no cilvēka, ir nolēmis kādus mūžīgai pazušanai! Cik zaimojoša ir ideja, ka Dievs ārpus Evaņģēlija vispārējā aicinājuma — “Griezieties pie Manis, tad jūs būsit glābti, visi zemes gali!” (Jes.45:22), `”`Nāc!” Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas” (Atkl.22:17) utt. — būtu iepriekš nolēmis kādus pazušanai ar Savu slepeno nodomu un pie Sevis sacījis: “Es gan aicināšu visus un ar Savu vārdu tos ārēji aicināšu uz Savu valstību, bet Savā sirdī Es negribu glābt visus, jo lielākā daļa no tiem, ko Es ar Savu vārdu aicinu, tomēr netop apgaismoti un atgriezti.”

Nosprausts mērs pārdrošiem un augstprātīgiem cilvēkiem

Lasīt tālāk »


Kāpēc Dievs ir aicinājis arī tādus, kuri nepastāvēs patiesībā?

Kristus saka, ka “daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu” (Mt.20:16). Viņš saka, ka daudzi uz laiku kļūst ticīgi, bet pārbaudījumu brīdī, kas nāk Dieva vārda dēļ, cilvēki atkrīt.

Kāpēc Dievs ir aicinājis arī tādus, kuri nepastāvēs patiesībā?

Lasīt tālāk »


Izšķirošais spriedums nav pasludināts

Par Dieva iepriekšzināšanu un no tās izrietošo žēlastības izredzēšanu apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem (8:28-30) raksta tā: “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis.”

izšķirošais spriedums nav pasludināts

Lasīt tālāk »