51. Kādēļ Dievs vēlas, lai mēs turētu Viņa Vārdu?



Tu redzi Ilārs Plūme arhīvu

Dievkalpojums Trīsvienīgā Dieva vārdā [2.daļa]

Lasiet arī 1.daļu

Tiklīdz Dieva žēlastība ir saņemta, tūdaļ seko eņģeļu dziesma: Gods Dievam augstībā. Šie vārdi no eņģeļu dziesmas Kristus dzimšanas vakarā ņemti no Lūkas evaņģēlija 2:14 un liturģijās lietoti jau vismaz kopš IV gs. Gods Dievam augstībā dziedājums patiešām ir eņģelisks, un ir labi, ka tas atrodams mūsu dievkalpojuma kārtībā.

Lasīt tālāk »



Dievkalpojums Trīsvienīgā Dieva vārdā [1.daļa]

Dievkalpojums tātad nevis mūsu kalpošana Dievam, bet gan Dieva kalpojums mums. Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara, ne mūsu vārdā sākas dievkalpojums. Tādējādi ikvienai dievkalpojuma izpratnei, kas iniciatīvu piedēvē cilvēkam, šeit vairs nav vietas. Tas, kas tagad notiks, notiks Viņa vārdā. Iniciatīva pieder Dievam. Viņš ar Evaņģēliju ir aicinājis kopā savu tautu, un Viņš Dievs arī kalpos tai ar savu Vārdu un sakramentiem.

Mūsu Kungs mūs gaida tur, kur ir Viņa vārds. Un līdz ar savām dāvanām Viņš dod to, ko šīs dāvanas apliecina. Mēs esam vienīgi tie, kas tās saņem. Mums pieder vienīgi ticības ceļš, un ticībai nekas nav sakāms, izņemot tās reizes, kad tai ir dots sacīt: Āmen. [Dr.Neigels.]

Lasīt tālāk »


Georga Manceļa sprediķa grāmata

Nedaudz vairāk iepazīsimies ar pašu Manceļa sprediķu grāmatu.

Tā kā apjoma un satura ziņā šī grāmata ir grūti aptverama vienā īsā referātā, tad gribot negribot jākoncentrējas uz vienu noteiktu tēmu. Teologu vidū pastāv uzskats, ka visdrošākā mēraukla vai pārbaudes akmens kāda teologa mācības vērtēšanai ir viņa mācība par Altāra Sakramentu. Mēs sekosim šim ieteikumam un aplūkosim, kas Mancelim sakāms par Svēto Vakarēdienu. Tā kā Manceļa sprediķi ir izteikti katehētiski un bībeliski, tad, lai ļautu izjust šo sprediķu “garšu”, es nemēģināšu sistemātiski analizēt visu, kas Mancelim sakāms par Svēto Vakarēdienu, bet centīšos vienkārši atreferēt viņa Zaļās ceturtdienas sprediķi.

Lasīt tālāk »


Sprediķis Vasarassvētku dienā

Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā; un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem, un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt. Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visādām tautām zem debess; kad šī balss atskanēja, ļaužu pulks sanāca kopā un izbijās, jo ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā. Tie sabijās un brīnīdamies sacīja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu – partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti, krētieši un arābi, mēs dzirdam tos mūsu pašu valodās Dieva lielos darbus paužam.” Izbijušies un neziņā būdami, tie visi cits citam jautāja: “Kas tas ir?” Bet citi zobodamies sacīja: “Tie salda vīna pilni.” [Ap.d.2:1-13]

Vasarassvētku notikums

Lasīt tālāk »


Georgs Mancelis un viņa sprediķu grāmata

Vācu tautības mācītājs, teologs un latviešu rakstniecības pamatlicējs Georgs Mancelis [1593–1654] dzimis Mežmuižas mācītāja ģimenē, Kurzemē. Pamatizglītību ieguvis mājās, 1605.gadā viņš dodas uz Jelgavu. Iespējams, ka tieši šeit – Jelgavas latīņu skolā – Mancelim radās viņa mīlestība pret latviešu valodu.

Lasīt tālāk »