336. Vai arī liekulis var saņemt grēku piedošanu?



Tu redzi Hermanis Zasse arhīvu

Svētā Vakarēdiena vēsture

« Vai luterāņi ar godbijību celebrē misi?

Tomēr tiek iebilsts, ka nedrīkst neievērot ekseģēzes sasniegumus un četrus gadsimtus ilgušās vēsturiskās pētniecības atklājumus. Uz to mums ir jāatbild, ka luteriskā baznīca nedomā turēties pie 16.gadsimta formulējumiem, tos nepārbaudot. Mēs noteikti atstājam sev tiesības Bultmaņa Jaunās Derības interpretāciju (minot tikai visredzamāko mūsdienu piemēru) neuzskatīt par patiesi nopietnu ekseģēzi. Saskaņā ar to Jēzus sevi vispār neuzskatīja par Kristu, un visi pieņēmumi par Viņu kā par Vienpiedzimušo no Jaunavas Marijas, Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus, Viņa nāvi un augšāmcelšanos tiek uzskatīti par mītiem. Mēs šādu skaidrojumu neuztveram nopietni pat no vēsturiskās pētniecības viedokļa.

Lasīt tālāk »



Vai luterāņi ar godbijību celebrē misi?

Nepatiesi tiek apsūdzētas mūsu draudzes, ka viņas pavisam atmetot misi. Katrā ziņā mise pie mums top paturēta un celebrēta ar visu godbijību. .. Ļaudis pie mums ir pieraduši, ka sakramentu kopīgi bauda tikai tādi, kuri uz to ir sagatavojušies, un tas tikai pavairo godbijību un reliģisko ceremoniju svētu turēšanu. Neviens netop pielaists, ja iepriekš nav pārbaudīts un uzklausīts. Ļaudis tiek arī mācīti par sakramenta cienīgu lietošanu, un cik daudz iepriecinājuma tas atnes baiļu pilnām sirdīm, lai tad mācās ticēt Dievam un visu labu no Dieva sagaidīt un izlūgties. Tāds dievkalpojums Dievam patīkams, tāda sakramenta saņemšana vairo godbijību pret Dievu. Tātad nav tā, ka pie mūsu pretiniekiem mise notiktu ar lielāku reliģiozitāti kā pie mums [Augsburgas ticības apliecības 24.artikuls].

Lasīt tālāk »


Par svēto Trīsvienību Austrumos

« Meklēt lai atrastu

Bet vai mācība par Svēto Trīsvienību un līdz ar to mācība par Svēto Garu tiešām tika pabeigta? Tāda bija baznīcas pārliecība. Tomēr patiesībā daudzi jautājumi palika neatbildēti, kā to rāda turpmākā vēstures gaita.

Lasīt tālāk »


Meklēt lai atrastu

« Ieskats mācībā par Svēto Garu

Mēs, modernie cilvēki, vairs neatrodam Svēto Garu tur, kur Viņš būtu jāmeklē. Kaut kādā mērā to var teikt par visu baznīcas pastāvēšanas vēsturi, jau kopš tām dienām, kad Pāvilam vajadzēja mācīt Korintas draudzei, ka nemanāmākie Svētā Gara darbi ir Viņa dižākie darbi. Bet jo īpaši tas ir attiecināms uz mums, kas vairs nesaprotam Svētā Gara saistību ar ārējiem žēlastības līdzekļiem un, iespējams, pat vairs negribam neko dzirdēt par to.

Lasīt tālāk »


Ieskats mācībā par Svēto Garu

Šai vēstulei būtu vajadzējis pienākt Vasarsvētkos – bet baznīcā jau vienmēr ir Vasarsvētki, vai tā tam vajadzētu būt. Katra svētdiena nav tikai Lieldienu diena, bet mazliet arī Vasarsvētki. Tādēļ varbūt mani sveicieni jums nebūs pārāk novēloti. Mācība par Svēto Garu, ko mēs šeit apskatīsim, atrodas visu ar baznīcu un svēto kalpošanu saistīto jautājumu un vajadzību pamatā, kuras skar mūs dienu no dienas. Tā kā mēs apskatīsim vairākas dogmatiskas un vēsturiskas problēmas, kas ir saistītas ar šo mācību, lai tas noder mums visiem.

Lasīt tālāk »