296. Kas ir iestādījis Svēto kristību?



Tu redzi Hermanis Zasse arhīvu

Svētā Vakarēdiena definīcija

Definējot sakramentu kā dievišķās “lietas” un “zīmi”, Augustīns bez ievērības atstāj vēl kādu Rietumu baznīcām ļoti sarežģītu jautājumu. Šeit sacītais mums vispirms ir jāuztver kā cilvēka veidota teoloģiska teorija. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Austrumu baznīca, kas šeit kā vienmēr pārstāv kristietības senāko formu, nav izveidojusi šādu sakramenta skaidrojumu, kur sakraments ir zīme kaut kam dievišķam.

Lasīt tālāk »



Sludināšana un Svētais Vakarēdiens

Iespējams, neviens cits jautājums neliek mums tik dziļi pārdomāt mūsu amatu, tā būtību un uzdevumu, nepieciešamību pēc tā un tā apsolījumu kā tēma, kuru mēs tagad apskatīsim. Visur, kur teoloģija kļūst praktiskāka, tā saskaras ar šo problēmu. Dižākie kristiešu teologi to ir apcerējuši, un tā ir ietekmējusi visas pasaules baznīcas, “katoļu” ne mazāk kā “protestantiskās”. Tā nav tikai protestantisma vai īpaši luterisma problēma. Austrumu un Rietumu katoļu baznīcās arī ir bijušas problēmas ar sprediķošanu un Svēto Vakarēdienu. Piemēram, Austrumu ortodoksā baznīca, kas ir ieguvusi stabilu stāvokli Rietumos, tādēļ ka daudz ortodokso kristiešu no Austrumu valstīm ir pārcēlušies uz turieni, nevar būt apmierināta ar to, kā tās “svētā liturģija” tiek noturēta liturģiskajās valodās, kuras jaunākās paaudzes vairs nesaprot. Viņiem ir jāievēro viņu princips, ka liturģija ir jāsvin valodā, kuru cilvēki saprot. Ir jau izveidots tulkojums angļu valodā. Vai Austrumu baznīca kādreiz var aizmirst, ka tās lielākais sprediķotājs bija Jānis Hrizostoms un ka nepietiek tikai ar to, ka viņa ikona tiek godāta, bet ka ir jāseko arī viņa piemēram?

Lasīt tālāk »


Svētā Vakarēdiena vēsture

« Vai luterāņi ar godbijību celebrē misi?

Tomēr tiek iebilsts, ka nedrīkst neievērot ekseģēzes sasniegumus un četrus gadsimtus ilgušās vēsturiskās pētniecības atklājumus. Uz to mums ir jāatbild, ka luteriskā baznīca nedomā turēties pie 16.gadsimta formulējumiem, tos nepārbaudot. Mēs noteikti atstājam sev tiesības Bultmaņa Jaunās Derības interpretāciju (minot tikai visredzamāko mūsdienu piemēru) neuzskatīt par patiesi nopietnu ekseģēzi. Saskaņā ar to Jēzus sevi vispār neuzskatīja par Kristu, un visi pieņēmumi par Viņu kā par Vienpiedzimušo no Jaunavas Marijas, Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus, Viņa nāvi un augšāmcelšanos tiek uzskatīti par mītiem. Mēs šādu skaidrojumu neuztveram nopietni pat no vēsturiskās pētniecības viedokļa.

Lasīt tālāk »


Vai luterāņi ar godbijību celebrē misi?

Nepatiesi tiek apsūdzētas mūsu draudzes, ka viņas pavisam atmetot misi. Katrā ziņā mise pie mums top paturēta un celebrēta ar visu godbijību. .. Ļaudis pie mums ir pieraduši, ka sakramentu kopīgi bauda tikai tādi, kuri uz to ir sagatavojušies, un tas tikai pavairo godbijību un reliģisko ceremoniju svētu turēšanu. Neviens netop pielaists, ja iepriekš nav pārbaudīts un uzklausīts. Ļaudis tiek arī mācīti par sakramenta cienīgu lietošanu, un cik daudz iepriecinājuma tas atnes baiļu pilnām sirdīm, lai tad mācās ticēt Dievam un visu labu no Dieva sagaidīt un izlūgties. Tāds dievkalpojums Dievam patīkams, tāda sakramenta saņemšana vairo godbijību pret Dievu. Tātad nav tā, ka pie mūsu pretiniekiem mise notiktu ar lielāku reliģiozitāti kā pie mums [Augsburgas ticības apliecības 24.artikuls].

Lasīt tālāk »


Par svēto Trīsvienību Austrumos

« Meklēt lai atrastu

Bet vai mācība par Svēto Trīsvienību un līdz ar to mācība par Svēto Garu tiešām tika pabeigta? Tāda bija baznīcas pārliecība. Tomēr patiesībā daudzi jautājumi palika neatbildēti, kā to rāda turpmākā vēstures gaita.

Lasīt tālāk »