308. Vai kristība ir neapšaubāmi vajadzīga, lai izglābtos?



Tu redzi Hermanis Zasse arhīvu

Sanctorum Communio

Senākajā Pasaules konferencē par ticību un kārtību, kas nav identiska ar Pasaules Baznīcu koncila komisiju par ticību un kārtību, tika pielietots veselīgs likums, ka visi svarīgie dokumenti ir jāpublicē ne tikai tajās trīs valodās, kuras tiek lietotas konferencē, bet arī latīņu un grieķu valodās. Kamēr šis likums tika ievērots bija iespējams izvairīties no neskaidrībām un pārpratumiem, ko bieži varētu tikai vēlēties, no neskaidrībām, kas ir ieviesušās mūsdeinu ekumēniskajos dokumentos.

Lasīt tālāk »



Kristus reālā klātbūtne

« Katra žēlastības līdzekļa pilnīgā unikalitāte

Un tā mēs nonākam pie jautājuma par [Kristus] reālo klātbūtni, kurai mums vismaz īsumā šeit vajadzētu pieskarties. Kāpēc Luters šo jautājumu attiecināja pašu Evaņģēliju? Kungs Kristus ir klātesošs visos žēlastības līdzekļos. Viņš pie mums nāk Evaņģēlija pasludināšanā, Kristībā un absolūcijā. Tajā visā Viņš ir klātesošs savai baznīcai, kas ir Viņa miesa.

Lasīt tālāk »


Katra žēlastības līdzekļa pilnīgā unikalitāte

« Svētā Vakarēdiena definīcija

Kāds šajā situācijā ir mūsu uzdevums? Kā luterāņu teologiem savā teoloģiskajā domāšanā, tāpat arī mācot un sludinot, mums ir jāseko Augsburgas ticības apliecības piemēram, un mēs nekad nedrīkstam sākt ar vienu vispārēju mācību par žēlastības līdzekļiem vai sakramentiem, bet mums ir jārunā par katru no žēlastības līdzekļiem atsevišķi, norādot īpašo katrā no tiem: sludinot Evaņģēliju, [mācot par] Kristību, grēksūdzi un absolūciju, Altāra sakramentu. Tikai tad mēs spēsim saprast, cik visaptveroši Dievs ietekmē mūs, tos dažādos ceļus, pa kuriem Viņš nāk pie mums, un katra žēlastības līdzekļa pilnīgo unikalitāti, tādējādi nonākot pie to pareizas lietošanas (pārdomājiet Augsburgas ticības apliecības artikulu kārtību un to, kāpēc Mazajā katehismā grēksūdze atrodas starp Kristību un Svēto Vakarēdienu).

Lasīt tālāk »


Svētā Vakarēdiena definīcija

Definējot sakramentu kā dievišķās “lietas” un “zīmi”, Augustīns bez ievērības atstāj vēl kādu Rietumu baznīcām ļoti sarežģītu jautājumu. Šeit sacītais mums vispirms ir jāuztver kā cilvēka veidota teoloģiska teorija. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Austrumu baznīca, kas šeit kā vienmēr pārstāv kristietības senāko formu, nav izveidojusi šādu sakramenta skaidrojumu, kur sakraments ir zīme kaut kam dievišķam.

Lasīt tālāk »


Sludināšana un Svētais Vakarēdiens

Iespējams, neviens cits jautājums neliek mums tik dziļi pārdomāt mūsu amatu, tā būtību un uzdevumu, nepieciešamību pēc tā un tā apsolījumu kā tēma, kuru mēs tagad apskatīsim. Visur, kur teoloģija kļūst praktiskāka, tā saskaras ar šo problēmu. Dižākie kristiešu teologi to ir apcerējuši, un tā ir ietekmējusi visas pasaules baznīcas, “katoļu” ne mazāk kā “protestantiskās”. Tā nav tikai protestantisma vai īpaši luterisma problēma. Austrumu un Rietumu katoļu baznīcās arī ir bijušas problēmas ar sprediķošanu un Svēto Vakarēdienu. Piemēram, Austrumu ortodoksā baznīca, kas ir ieguvusi stabilu stāvokli Rietumos, tādēļ ka daudz ortodokso kristiešu no Austrumu valstīm ir pārcēlušies uz turieni, nevar būt apmierināta ar to, kā tās “svētā liturģija” tiek noturēta liturģiskajās valodās, kuras jaunākās paaudzes vairs nesaprot. Viņiem ir jāievēro viņu princips, ka liturģija ir jāsvin valodā, kuru cilvēki saprot. Ir jau izveidots tulkojums angļu valodā. Vai Austrumu baznīca kādreiz var aizmirst, ka tās lielākais sprediķotājs bija Jānis Hrizostoms un ka nepietiek tikai ar to, ka viņa ikona tiek godāta, bet ka ir jāseko arī viņa piemēram?

Lasīt tālāk »