233. Kā kristietim jāizturas pret pareizās mācības Baznīcām?



Tu redzi Hermanis Zasse arhīvu

Mēs ticam uz vienu Baznīcu

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Kas ir baznīca? Mūsu ticības apliecība sniedz atbildi, kura būtiski atšķiras no tā, kā citas baznīcas ir atbildējušas uz šo jautājumu. Anglikāņu Trīsdesmit deviņu artikulu 19. artikuls atkārto Augsburgas ticības apliecības VII artikulā doto definīciju, bet, izdarot raksturīgu izmaiņu, proti, iestarpinot vārdu “redzamā”. “Redzamā Kristus Baznīca ir draudze.. .” Tas tiek darīts, oponējot visām pārējām reformātu baznīcām. Tās, Cvinglija, Bucera un Kalvina vadītas, uzskatīja, ka patiesā baznīca ir neredzama. Anglikāņu izdarītais iestarpinājums, iespējams, radās, nostājoties apzinātā opozīcijā 1560.gada Skotijas ticības apliecībai, kura mācību par baznīcu savieno ar mācību par Trīsvienību un mācību par Kristus personu, apgalvojot: “Šī baznīca ir neredzama, zināma vienīgi Dievam, kas vienīgais zina, kurus Viņš ir izredzējis” [16, Cochrane, 175.lpp.].

Lasīt tālāk »



Neatbildētais mācībā par Baznīcu

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Augsburgas ticības apliecības VII artikuls sniedz atbildi uz šo jautājumu, un vislabāk tā ir saprotama šīs apliecības kontekstā. VII artikulā teiktais ir papildināts V, VIII un XXVIII artikulos. Visa Augsburgas ticības apliecība ir VII artikula konteksts, un Apoloģija ir tā izvērsts skaidrojums. Tas nebūt nenozīmē, ka mūsu ticības apliecinājumos ir pateikts viss, kam jābūt pateiktam par baznīcu, un neatbildēts nav palicis neviens jautājums. Tie nebūt uz to nepretendē.

Lasīt tālāk »


Kas ir baznīca?

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

Augsburgas ticības apliecības VII artikuls ir pirmais doktrinālais formulējums kristīgajā pasaulē, kurš pasaka, kas ir baznīca un kas veido tās vienotību. Pirms reformācijas cilvēki bija vienojušies apliecināt Nīkajas ticības apliecībā pausto ticības apliecinājumu: “Es ticu uz vienu svētu, katolisku un apustulisku baznīcu.” Kas ir šī baznīca un kur slēpjas tās vienotība, svētums, katoliskums un apustuliskums – par šādiem jautājumiem rakstīja teologi, un par tiem senajos laikos dažādus spriedumus bija izteikuši tādi atšķirīgi kristietības novirzieni kā montānisms, novaciānisms, donātisms un katolisms.

Lasīt tālāk »


Augsburgas ticības apliecības VII artikuls krīzē

1868.gada 1.jūlijā Hanoverē uz savu pirmo sanāksmi bija pulcējusies Vispārējā evaņģēliski luteriskā konference (General Evangelical-Lutheran Conference). Tā iesākās ar dievkalpojumu Sv.Marka baznīcā. Dievkalpojumā sprediķoja tās avīzes redaktors Luthards. Lasījuma teksts bija 1.Kor.4:1; tēma “Par Jēzus Kristus kalpu patieso uzticību”. Sanāksmes sesijas ar uzrunu atklāja Hārless (Harless) no Minhenes. Visu viņa uzrunu smeldzīgi caurvija patiess aicinājums uz atgriešanos. Viņš runāja par to, cik nožēlojamā stāvoklī atrodas luterisms. “Ja mēs runājam par savām brūcēm un par to, kādas ciešanas tās mums rada, mums tik daudz nevajadzētu runāt par citu radītajiem ievainojumiem, bet par tiem, kurus neziņas un neticības dēļ esam sev nodarījuši paši.” Pēc tam tika dziedāta dziesma “Kungs Jēzu Kristu, paliec ar mums, jo vakars drīz būs klāt”. Tad Klīfots (Kliefoth) no Šverinas teica savus slavenos uzrunas vārdus: “Kas luteriskajā baznīcā saskaņā ar Augsburgas ticības apliecības VII artikulu tiek prasīts no baznīcas pārvaldes?”

Lasīt tālāk »


Una Sancta un luteriskā baznīca

Tā viena otrai līdzās ir spēkā abas šīs tēzes: savai ticības apliecībai uzticīga luteriskā baznīca patiesi ir Jēzus Kristus baznīca; un vienlaikus Jēzus Kristus baznīca pastāv arī ārpus luteriskās konfesijas robežām.

Lasīt tālāk »