65. Kad mēs esam paklausīgi saviem vecākiem?



Tu redzi Dona arhīvu

Bijušais zeks

Bļā…braucu vilcienā. Skatos – iekāpj trīs. Apsēžas pie manis. Sākumā nesapratu – kas par lietu, bratani! A pēc tam pieleca. Tas tak Krasavčiks no zonas? Jej bogu, 6 mēnešus zonā kopā nolauzām. Bļa..viņam nabagam diez cik labi tur neklājās. Jauns bija..smuks…da nezinu visas fineses…man veču mīla nekad nav interesējusi. Labāk tad jau maša kulačkova līdz voļai. A voļā jau bābu pilns…ja ir babkas, tad pašas labākās var dabūt…

Bijušais zeks

Lasīt tālāk »



Harizmāte

Kādu vakaru braucu mājās no lūgšanu grupiņas. Mēs bijām jauki pasēdējuši, paslavējuši, padziedājuši, ar vienvārdsakot bijām tā kārtīgi izkopuši sadraudzību ar mīļotajiem brāļiem un māsām. Ak, cik viņi visi mīļi un jauki. Katru reizi mēs viens otru stiprinām ar vārdiem “esi svētīts brāli/māsa! Dievs tevi mīl! Es lūgšu par tevi!” Ne vienmēr, protams, mēs lūdzamies par tiem, kuriem tā sakām, bet vai tas ir svarīgi? Galvenais taču ir dzirdēt un teikt mīļus vārdus.

Lasīt tālāk »


Konkubīne

Ar mani reiz gadījās tā. Braucu uz mājām ārpilsētā. Dzīvoju tur pie viena kretīna. Vispār jau derēja nomainīt, viņam kaut kā bizness pēdējā laikā nevedās un šis bija kļuvis nesavaldīgs…

Lasīt tālāk »