149. Ko Dievs ir darījis zināmu par dievišķo personu atšķirībām?



Tu redzi Bo Gīrcs arhīvu

Mans nesvētais mantojums

Es esmu pakļauts nožēlojamai, grēcīgai samaitātībai, un tā ir mans liktenis. Iedzimtais grēks ir mans nesvētais mantojums, ko ikviens mantojis no saviem senčiem.

Mans nesvētais mantojums

Lasīt tālāk »



Par grēcīgo samaitātību

Es izmeklēju savu sirdi dziļāk. Es enerģiski cenšos iemācīties mīlēt. Es lūdzu par visiem, par kuriem domāju ļaunu. Tomēr pat savu lūgšanu vidū es atskārstu sevi domājam par viņiem vēl ļaunākas domas.

Par grēcīgo samaitātību

Lasīt tālāk »


Par laicīgo valstību

Dieva valdīšana, ko sauc par laicīgo valstību, attiecas uz Dieva darbu radīšanā. Tas ir pirmais veids, kā Dievs rūpējas un gādā par savu pasauli, uzturēdams to savā varenībā.

Par laicīgo valstību

Lasīt tālāk »


Pārbaudīt cilvēka sirdi

Paldies Dievam, nogalinājis es nevienu neesmu. Un tomēr man ir jānodreb: “Skaties te!” Te Dieva svētais vārds līdzās slepkavībai ir nostādījis arī strīdus, skaudību un dusmas. Par tiem es nevaru sacīt, ka man to nebūtu. Bet ko tas nozīmē? Vai Dieva vārds nesaka pietiekami skaidri, ka ikviens, kas ienīst, ir slepkava un ka uz savu brāli dusmot ir tas pats, kas viņu nogalināt?

Pārbaudīt cilvēka sirdi

Lasīt tālāk »


Par manu mīlestību uz Dievu

Turēt Dievu augstāk par pasauli, par ziemas priekiem un rīta miegu tā, ka tu svētdienā neslēpo un neizklaidējies, bet dodies uz baznīcu, – par tādām lietām mūsu griba spēj izlemt. Grūtāk jau ir tad, kad jānoliek pie malas laikraksts, lai tas netraucētu rīta lūgšanas, un kad avīze jāatstāj nelasīta, lai būtu laiks lasīt Svētos Rakstus.

Par manu mīlestību uz Dievu

Lasīt tālāk »