37. Kā Dievs mūs brīdina neturēt otro bausli par mazvērtīgu?


Atalgojums un veikums

Arī tad, ja evaņģēliskie kristieši ne labprāt runā par atalgojumu un veikumu, pavisam skaidri ir jāsecina un jāsaka, ka Dieva vārdā gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā pavisam skaidri runāts par algu, atalgojumu, taču tāpat arī par sodu.


Tā Pāvila 2.vēstulē korintiešiem piektās nodaļas desmitajā pantā lasāms: “Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis – vai labu vai ļaunu.” To zina un mums arī skaidri pasaka mūsu sirds un sirdsapziņa, kad mūsu domas mūs apsūdz vai aizstāv (Rom.2:14).

Dievs ir tiesnesis, un Viņa tiesas mēraukla ir Viņa baušļi, kas pazīstami mums visiem un ir rakstīti mūsu sirdīs. Šos desmit baušļus mēs, cerams, kopā ar paskaidrojumiem Lutera Mazajā katehismā iesvētības mācībā esam mācījušies no galvas, tādējādi uzņemdami tos savā sirdī. Labie darbi pastāv paklausībā šiem baušļiem, to pildīšanā. Tas attiecas uz katru no mums. Bet darbs Dieva vīnadārzā nozīmē – darīt to, ko grib Dievs, tātad dzīvot pēc Viņa baušļiem.

Un ar to mēs esam nonākuši pie šīs līdzības izšķirošā punkta: visiem vīnadārza strādniekiem ir alga, bet tā ir vienāda visiem. Šis fakts mums – vērtējot ar mūsu, cilvēku, mērauklām – liekas esam kliedzoša, šokējoša netaisnība. Mums tikai jāiejūtas pirmās stundas strādnieku situācijā: smagi pūlēties divpadsmit stundas un vakarā saņemt tikpat daudz, kā saņem tie, kas strādājuši tikai vienu stundu!

Taču apdomāsim to, paraugoties uz mūsu Baznīcu: tajā ir draudžu locekļi, kas panesuši vajāšanu laikus un palikuši uzticīgi ticībā. Citi tāpat visu savu mūžu ar dedzību ir kalpojuši draudzē. Bet ir arī citi, kas ne par ko nav raizējušies, kas nav ievērojuši Dieva baušļus, vai tādi, kas tikai vēlāk, varbūt tikai savā nāves brīdi nonāk pie atziņas un atgriešanās. Ar šo līdzību Kungs pievērš mūsu uzmanību cilvēku tieksmei salīdzināt sevi ar citiem. Uzklausīsim vēlreiz, kas sacīts: “.. šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un Tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.” [Mt.20:12]

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

2 atsauces par “Atalgojums un veikums”

  1. sanktus:


    Mans ieteikums neskriet pakaļ baram kuri nezin kurp iet!!! Kā jūs varat sacīt: mēs esam gudri, jo mums ir Tā Kunga baušļi? – Tas gan! Bet redzi, rakstu mācītāju viltus raksti tos padarījuši par meliem.(Jer. 8:8) 28 Tā arī jūs, no ārpuses gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības. 29 Vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs ceļat kapenes praviešiem un izgreznojat taisno kapu pieminekļus un sakāt: 30 ja mēs būtu bijuši mūsu tēvu laikos, mēs nebūtu piedalījušies praviešu asins izliešanā. 31 Tātad jūs dodat liecību par sevi, ka jūs esat praviešu slepkavu bērni.(Mat. 23) Vai esat akli un neredzat kā ir patiesībā, rakstu mācītāji rokojās ar tiem kuri apzog tautu?!!!
    Patiesība par Baušļiem:8 Un Israēla bērni tā darīja, kā Jozua bija pavēlējis, un viņi iznesa divpadsmit akmeņus no Jordānas gultnes, pēc Israēla bērnu cilšu skaita, kā Tas Kungs bija Jozuam sacījis, un viņi ar tiem pārnāca pāri upei savā pārnakšņošanas vietā un tos tur novietoja. 9 Un citus divpadsmit akmeņus Jozua sacēla Jordānas vidū tanī vietā, kur priesteru, derības šķirsta nesēju, kājas bija stāvējušas, un tie tur atrodas līdz šai dienai. 10 Bet priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja tik ilgi Jordānas vidū, kamēr viss bija izdarīts, ko Tas Kungs bija Jozuam pavēlējis tautai sacīt, kā to Mozus jau bija pavēlējis Jozuam; un tā ļaudis steigšus gāja pāri(Joz. 4)2 Un, kad jūs iesit pār Jordānu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus un nobalsini tos ar kaļķiem, 3 raksti uz tiem visus šos baušļus pēc tam, kad tu būsi pārcēlies un iegājis tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos,- zemē, kur piens un medus tek, kā Tas Kungs, tavu tēvu Dievs, bija solījis. 4 Un, kad jūs pāriesit Jordānu, tad jums būs šos akmeņus, kā es jums šodien pavēlu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem.(5. Moz. 27) Tātad 12 baušļi un rakstu mācītāji ir meļi un krāpnieki!!!

    Un Dāvids pavēlēja sapulcināt svešiniekus, kas bija Israēla zemē, un viņš tos nodarbināja kā akmeņkaļus, lai IZCIRSTU ČETRSTŪRU akmeņus Dieva nama celšanai.(1. Laiku 22:2) Bet, ja tu Man taisīsi akmens altāri, tad necel to no cirstiem akmeņiem, jo, ar dzelzi strādājot, tu to apgāni.(2. Moz. 20:25) Jēzus viņai saka: “Tici Man, sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsit nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē.(Jāņa 4:21) 5 Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. 6 Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.(Mat. 6)
    1 Tā saka Tas Kungs: “Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varētu celt, un kur būtu tāda vieta, kas Man derētu par dusas vietu? 2 Visu pasaules visumu taču ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaulē pastāv, saka Tas Kungs, bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas. (Jes. 66) Kad nu tie taisījās atstāt Viņu, tad Pēteris sacīja uz Jēzu: “Meistar, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis, vienu Tev, vienu Mozum un vienu Ēlijam,” – un viņš nezināja, ko viņš runāja.(Lūk. 9:33) 47 Salamans uzcēla Viņam namu. 48 Bet Visuaugstākais nedzīvo rokām darinātos namos, kā pravietis saka: 49 debesis ir Mans goda krēsls un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uztaisīsit, saka Tas Kungs, vai kur ir Mana dusas vieta? 50 Vai Mana roka nav to visu darinājusi? – 51 Jūs, stūrgalvji, ar nešķīstām sirdīm un nedzirdīgām ausīm, jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam, kā jūsu tēvi, tā arī jūs. 52 Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvējuši tos, kas iepriekš sludinājuši Taisnā nākšanu, kura nodevēji un slepkavas jūs tagad esat kļuvuši.(Ap. d. 7) 24 Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. 25 Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu: Viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu; (Ap. d 17) 37 Šis ir tas Mozus, kas Israēla bērniem sacījis: Dievs jums no jūsu brāļu vidus cels Pravieti, tāpat kā mani. – 38 Viņš bija draudzes vidū tuksnesī ar eņģeli, kas uz viņu runāja Sinaja kalnā, un bija ar mūsu tēviem, un saņēma dzīvus vārdus, lai dotu tos mums. 39 Tam mūsu tēvi negribēja paklausīt, bet viņu atstūma un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē, 40 sacīdami Āronam: darini mums dievus, lai tie mūs vada; jo mēs nezinām, kas noticis šim Mozum, kurš mūs izveda no Ēģiptes. – 41 Un viņi darināja tanīs dienās teļu, nesa elkam upurus un priecājās par savu roku darbu. 42 Bet Dievs novērsās un nodeva tos kalpot debess pulkiem, kā rakstīts praviešu grāmatā: vai tu, Israēla nams, šinīs četrdesmit gados tuksnesī Man esi atnesis dzīvnieku un citus upurus? (Ap. d. 7)

    12 Un, kad tu būsi pabeidzis nodalīt desmito tiesu no visas savas ražas trešajā gadā, kas ir desmitās tiesas upura gads, un tu būsi devis levītam, svešiniekam, bārenim un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir paēduši, 13 tad tev būs Tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā sacīt: es to, kas ir svētīts, esmu iznesis no sava nama un esmu to devis gan levītam, gan svešiniekam, gan bārenim, gan atraitnei pēc visām Tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis,- Tavus baušļus es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis. 14 Es neesmu no tā neko ēdis savās bēdās un neesmu no tā neko atrāvis, kad biju nešķīsts, un es no tā neesmu arī neko devis mirušajiem; es esmu klausījis Tā Kunga, sava Dieva, balsij un esmu darījis, ko Viņš man ir pavēlējis.(5. Moz. 26)
    17 Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt. 18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.(Mat. 5)

    Redziet, Tas Kungs jums ir devis sabatu, tādēļ Viņš jums sestajā dienā maizi piešķīris divi dienām; palieciet ikviens savā vietā, un lai neviens septītajā dienā neatstāj savu vietu.” 30 Tā ļaudis dusēja septītajā dienā.(2.Moz. 16:29) 14 Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts; kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus. 15 Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst. 16 Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.(2. Moz. 31)

  2. sanktus:


    10 jūs, kas ceļat Ciānu ar asinsizliešanu un Jeruzālemi ar netaisnību! 11 Tās priekšnieki spriež tiesu par samaksu, tās priesteri māca tieslietas par atlīdzību, tās pravieši tulko likteni par naudu un turklāt paļaujas uz To Kungu un saka: “Vai tad Tas Kungs nav mūsu vidū? Mums ļaunums neuzies. 12 Tāpēc tieši jūsu dēļ Ciānu uzars kā tīrumu un Jeruzālemi pārvērtīs par drupu kaudzi, un šī nama kalns kļūs par mežainu augstieni! (Mih. 3)



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.