6. Kāda ir Bībele?


Astotā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. [Mt.7:15-21]

Mīļie draugi, ko mēs lūdzam dziesmā:

Tavs augstais vārds lai svētīts top,
To šķīstu mācīb` pie mums kop,
Ka mēs pēc tās vien dzīvojam,
Kā pieder Dieva pulciņam,
No viltus vārdiem sargāmies,
Dod apallošiem atgriezties.

To pašu mums māca Jēzus Kristus šajā evaņģēlijā, ka mums nebūs ticēt ikkatram, kas uzmetas par mācītāju. Jo dažs prot ārēji tik svēti izturēties un tik laipni runāt, bet tomēr savā sirdī būt blēdis. Un, lai gan viņš lielās, ka māk un māca pareizi Dieva vārdu, tomēr tas ir vienīgi apmānam, jo tāds savus klausītājus pieviļ, atšķir tos no Dieva, pieved velnam, un ar nepatiesu mācību un bezdievīgu dzīvi nievā un apsmej svēto Dieva vārdu.

Tāpēc mēs lūdzam, lai Dievs mums dod savu žēlastību, ka Viņa vārds mūsu vidū tiek skaidri mācīts, un mēs, kā Dieva bērniem klājas, saskaņā ar to pareizi dzīvojam. Lai žēlīgais Debesu Tēvs mūs pasargā, ka mēs lielāmies nevien ar muti Dievam kalpojuši, un pēc tam dzīvojam kā velna kalpi. Jo patiesi, ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu, saka šeit Kungs Jēzus Kristus.

Ļaujiet mums patiesi apdomāt un ņemt vērā vārdus no paša Pestītāja mutes: Kā mums būs sargāties no viltus mācītājiem un dzīvot pēc Dieva prāta, ja gribam nākt Debesu Valstībā.

Dievs patur mūs pie sava vārd`,
Stāv pretī tiem, tos zemē spāŗd,
Kas Kristu, Tavu Dēlu, liedz,
Pēc Viņa goda krēsla sniedz.

Kungs Jēzu Krist, Tu Dieva Dēls,
Tu Kungs pār visiem Kungiem liels,
Glāb tavu draudzīt, kas šeit dod,
Tev tavu pienākamu god`.

Svēts Gars, Tu mūsu patvērums,
Dod vienā prātā palikt mums,
Mums bēdās gribi stāvēt klāt,
To Debess prieku dāvināt. Āmen.

Kad Kungs Jēzus saka: sargieties no viltus praviešiem, tad Viņš rāda, cik viegli mūs ar viltīgu un svešu mācību var novest no īstenā Debesu valstības ceļa. Jo daudzi māca, bet visi mācītāji nav vienādi.

Citi jums tiešām un pareizi māca Dieva vārdu un rāda ceļu uz Debesīm. Bet citi atkal jums māca viltu un noved no šaurā Debesu ceļa, un aizved uz plato elles ceļu. Taisnos un labos mācītājums jums būs klausīt, bet no tiem netaisniem un viltīgiem būs sargāties, ka netopat vievilti.

Netaisnie mācītāji nāk ļaužu priekšā izturoties svēti un godīgi, ka tev tie šķistu kā visīstākie mācītāji un Kunga Jēzus Kristus apustuļi. Ja “pats sātans izliekas par gaismas eņģeli,” [2.Kor.11:14] tad tā dara arī blēdīgiem mācītāji. No iekšpuses, savā sirdī, tie ir plēsīgi vilki.

Kā vilks lopu kūtī nestāv klusu, bet plosa lopus, tā arīdzan dara viltus mācītāji. Lai arī viņu mēle būtu mīksta kā sviests, un viņu vārdi saldi kā medus, tomēr sirds ir blēdību pilna. “Jo viņu mutē nav patiesības, viņu sirds pilna ļaunuma. Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savu mēli viņi glaimo,” [Ps.5:10] kā par viņiem runā ķēniņš Dāvids.

Īsi sakot, savā sirdī tie domā, kā izdeldēt Dieva ļaudis.

Bet lai jūs netiklos mācītājus varētu labāk pazīt, uzlūkojiet viņu darbus. Viņi lielās labi ļaudis esot, bet tie nebēdā nedz pēc Dieva, nedz Viņa vārda. Tie ir lepni un droši māca, kas tiem ienāk prātā. Viņi teic vien paši sevi, un savu mācību vērtē ļoti augstu, smādē patieso mācību un lielās, ka pie viņiem ir Dievs un patiesā baznīca.

Viņi nesaprot, ka viņu mācība ir nepareiza, ka māca pret Dieva vārdu, ticību un Dieva žēlastību. Viņi nemācās un necieš, ja tos grib pamācīt ar Dieva vārdu, bet plosās kā pats velns un rāda uguni, virves un zobenus – lietas, ar ko var apkaut ļaudis. Viltus mācītāji izplata savu mācību un bez mitēšanās dzen savu darbu.

Dieva vārdu viņi māca un stāsta pēc sava paša prāta, nevis kā Dieva grāmatā rakstīs, un pat, ja tie izliekas godīgi dzīvojam, tomēr tas viņiem nenāk no sirds. Kur vien kādu blēdību var darīt, tur tie nesnauž.

Šie ir viltus mācītāju augļi. Kam ir šādi augļi, tas patiesi ir viltus mācītājs, jo pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt. Mēs nevaram salasīt saldas ogas no ērkšķiem, tāpat nevaram mācīties krāšņu mācību no viltus mācītājiem. Ja tu gribi izvairīties no viltus mācītājiem, tad neklausi, kad runāts tiek no sava paša pŗāta, pasakas un vitus, bet paliec Dieva vārdā un ieklausies tajā. Kas negrib palikt pie Dieva vārda, nedz to klausīties, tam “neausīs rīta gaisma” [Jes.8:20], proti, tam Dievs nebūs žēlīgs.

Sargies no viltus mācītājiem un neej nedz viņus klausīties, nedz viņu ķēmus skatīties. Ja tev niez ausis pēc jaunas mācības [2.Tim.4:3], tad tu jo ātrāk tiksi pievilts, kā sieva, kurai vairāk patika klausīties, ko sacīja čūska, ne kā to, ko Dievs viņai bija pavēlējis [1.Moz.3:2].

Sargies no viltus mācītājiem un lūdz Dievu no sirds dziļumiem, lai Viņš grib tevi un visu šo zemi žēlīgi pasargāt, kā no svešas tautas, tā no svešas mācības.

Dievs patur mūs pie tava vārd`,
Stāv pretī tiem, tos zemē spārd`,
Kas Kristu, tavu Dēlu, liedz,
Pēc Viņa goda krēsla sniedz.

Neieved mūs, Kungs, kārdināšanā! Paturi mums savu vāŗdu, jo “tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību.” [Jer.15:16] “Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā.” [Ps.25:21] Lai “Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” [Ps.119:105] “Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” [Ps.139:23-24]

Kas šādi ikdienas lūgs Dievu, tas netiks tik ļoti velna un velna kalpu pievilts.

Dieva prāts ir, lai svēti un godīgi dzīvojam, un turamies saskaņā ar Viņa prātu, ko Viņš uzrakstījis desmit baušļos. Ikkatram būs cienīt un mīlēt Dieva vārdu, no visas sirds sargāties no grēkiem, un dzīvot mierīgi, rāmi, šķīsti, taisni un žēlīgi. Dievs to grib nevien mācītu, bet arī darītu.

“Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības [maucības]! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu. Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā, jo Tas Kungs ir atriebējs visās šinīs lietās.” [1.Tes.4:3-6] “Ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus,” [Mt.19:17] saka Kungs Jēzus Kristus, tas ir, ja tu gribi nākt pie Dieva, tad izturies tā, kā Dievs pavēlējis. Lai tavi grēki tev no sirds ir žēl, lūdz lai Dievs tos no sirds gribētu piedot, un līdz ar muitnieku, pie krūtīm sizdams, saki: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” [Lk.18:13] Tici arī Jēzū Kristū, kas tevis dēļ izlējis savas dārgās asinis, un tā atpestījis tevi no Dieva dusmām, elles mokām, mūžīgās pazudināšanas un darījis par Dieva bērniem. Jo “Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic,” [Rom.10:4] saka svētais Pāvils.

Šo ticību parādi arī ar labiem darbiem. “Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā.” [Tit.2:11-12]

Kas nu tā dzīvos un no visas sirds izturēsies pēc Dieva prāta, nestaigās Dieva priekšā ar viltum, tam taps atslēgti Debesu vārti un viņš paliks mūžīgi Dieva bērns.

Gods tev, Dievs Tēvs ar tavu Dēl,
Svēts Gars tev arī teicu vēl,
Ar savu mut un sirdi,
Dod pastāvēt,
Un uzvarēt,
Dievs, manu lūgšan dzirdi, Āmen.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.