112. Ko Dievs aizliedz šajos baušļos?


Artūrs Mednis iespējams kļuvis par kristieti

Uzzinājis, ka daļa Podkāsta Nr. 36 ir veltīta e-projektam e-BAZNĪCA, e-pāvests ar lielu interesi to uzmanīgi noklausījās. Viņa e-minence konstatēja, ka Artūrs Mednis nosauca sevi par Romas katoli un kaut kādā ziņā arī – kristieti.

e-pāvests izteica gandarījumu par šādām izmaiņām Artūra Medņa dzīvē, bet piebilda, ka viņam vēl daudz jāmācās un pazemīgi jāapgūst ikdienas kristieša pieredzē.

Apsveicams fakts ir tas, ka Artūrs Mednis apliecina savu Kristību, ar kuru kļuvis par kristieti. Kristība ir kristīgās dzīves sākums, un, Mārtiņa Lutera vārdiem sakot, tās pieminēšana jeb atcerēšanās ir kristieša ikdienas uzdevums. Tādējādi mēs apliecinām, ka Dievs pie mums paveicis to, ko paši nekādi nespētu paveikt, proti, devis jaunu dzīvi.

e-pāvests norādīja, ka Romas katolim ir jāatzīst Romas pāvesta autoritāte. Šajā ziņā Artūram Mednim vēl jāvingrinās, jo svētās paklausības tikums ir visu cēlo tikumu tikums, ko katram Romas katolim jākopj un jālolo.

Uzslavējama ir viņa publiskā grēksūdze un apņemšanās to darīt atkārtoti, kas ir priekšzīmīgs Romas katoļa solis. Tomēr, e-pāvests norādīja, ka Artūra Medņa Romas katoļa grēksūdzē iztrūkts divas nozīmīgas daļas, proti, grēku izsūdzēšanu jāpapildina arī nožēlai un gandarīšanai par nodarīto. Šeit arī Artūram Mednim vēl jāvingrinās.

Arī viņa farizejiskā paštīksmināšanās, saskaņā ar Lūkas evaņģēlja 18.nodaļas mācību, nebūt nav slavējama. Tas ir bīstams ceļš, kurā cilvēks pats sevi aplaupa, jo pazemīgi nemeklē piedošanu, bet paļaujas vienīgi pats uz savu ārējo pareizumu. Bet kristīgā ceļa sākumā šāda nostāja ir pieļaujama. Ar laiku nāks atziņa un sapratne.

Visbeidzot e-pāvests norādīja, ka, pamācot citus kristīgos brāļus, pareizi būtu sekot Mateja evaņģēlija 18.nodaļā noteiktai kārtībai, proti, pamācīt tos zem četrām acīm, tad divu vai trīs liecinieku klātbūtnē, un tikai tad publiski paziņot par viņu stūrgalvību, nocietinātību un neatgriezīgumu. Šādi centieni – pasargāt brāli no pazudināšanas lāsta un elles ugunīm – ir apsveicami, tomēr izlaižot pirmos divus posmus mēs varam radīt virkni pārpratumu, nesasniegt Dievam tīkamo iznākumu un pat pārkāpt 8.bausli, proti, dot nepatiesu liecību pret savu tuvāko, tādējādi aptraipot viņa cieņu un slavu.

Bet Dieva ceļi ir neizdibināmi! Šo teicienu mēs dzirdam bieži. “Kādi Dievam plāni ir attiecībā uz Viņam mīļo Artūru Medni, mēs varam tikai minēt,” ar sirsnīgu prieku sacīja e-pāvests Roberto.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

30 atsauces par “Artūrs Mednis iespējams kļuvis par kristieti”

  1. moritz:


    spiidoshs 8.baushlja izpildiijums!!!
    ***
    Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku – 8.bauslis

    1.Vai neesi kalpojis melu tēvam velnam ar atklātu, zemisku, nepatiesu liecināšanu pret savu tuvāko? Vai tevis dēļ kāds nepatiesi nav apsūdzēts?
    2.Vai neesi tiesājis un nosodījis citus? It īpaši neklātienē, aizmuguriski?
    3.Vai centies runāt patiesību ar savu tuvāko?
    4.Vai neliekuļo, vai neesi glaimojis?
    5.Vai neesi baumojis, vai izplatījis nepārbaudītas ziņas?
    6.Vai pārliecinies par savu apgalvojumu drošību un patiesību?
    7.Vai neesi kārs un ātrs noticēt dažādām ļaunām un nekrietnām aprunām?
    8.Vai izvairies no tukšvārdības?
    9.Vai neapsmej citus, nekariķē, vai neesi slēpis patiesību? Noklusējis tur, kur vajadzēja runāt, vai neslēp melus un nepatiesību?
    10.Vai nepriecājies par otra neslavu, nevairo to?
    11.Vai rūpējies par otra reputāciju un noklusē to, kas otra vārdu varētu aptumšot?
    12.Vai nesteidzies secināt par kādiem cilvēkiem vai notikumiem, neiepazinis tos?
    13.Vai neesi noklausījies svešas sarunas, lasījis svešas vēstules, noskatījies ainas, kas uz tevi neattiecas?

  2. moritz:


    106. Ko Dievs sargā ar astoto bausli?

    Ar astoto bausli Dievs sargā mūsu tuvākā godu un slavu.

    Uzdevums:

    Piezīme:

    107. Ko Dievs aizliedz astotajā bauslī?

    Dievs mums aizliedz teikt ko ļaunu par mūsu tuvāko, ja tas nenotiek pēc Dieva pavēles un pienākuma.

    Uzdevums:

    Piezīme:

    108. Kas ir nepatiesa liecība?

    Nepatiesa liecība ir visas mūsu ļaunās sirds domas un runas par mūsu tuvāko, kas varētu kaitēt viņa godam un slavai. Pie tādiem grēkiem pieder:

    1. Tiesai vai ierēdņiem nodoti melīgi apvainojumi, iesniegumi, liecības un aizstāvēšana, kā arī netaisns spriedums.

    Nepatiesi liecinieki:
    Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. [Sal.pam.19:5]

    Uzdevums: Lasi Ap.d.6:11: viltīgi liecinieki uzstājas pret Stefanu.

    Netaisns apsūdzētājs; Lasi Mt.27:12 un Jņ.18:29-30.

    Netaisna likumdošana un netaisnas lietas aizstāvēšana

    Bēdas tiem, kas izdod netaisnus un viltīgus likumus, un rakstu pratējiem, kas liek izsludināt savos rakstītos lēmumos kaitīgus tiesiskus noteikumus, lai grozītu tiesu nabagiem un laupītu tiesības manas tautas cietējiem, izmantojot atraitnes un izvazājot bāreņu mantu! [Jes.10:1-2]
    Netaisni soģi:
    Kas bezdievi attaisno un taisno nosoda, ir abi negantnieki tā Kunga acīs. [Sal.pam.17:15]

    Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos. [Lk.23:24]

    2. Kad runājam par savu tuvāko viltu un meliem, izgaismojam lietu citādāk, nekā tā ir patiesībā, un noklusējam īstenību [tenkošana un apmelošana].

    Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi. [Ef.4:25]

    Jūs esat no sava tēva – velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs. [Jņ.8:44]

    Uzdevums: Lasi 2. Ķēn. 5:19-27: Gehaza meli.

    3. Kad izpaužam sava tuvākā noslēpumu.

    Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina; bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj. [Sal.pam.11:13]

    4. Kad runājam par savu tuvāko ļaunu citiem cilvēkiem.

    Neaprunājiet, brāļi, cits citu; kas savu brāli aprunā vai brāli tiesā, aprunā likumu un tiesā likumu; bet, ja tu likumu tiesā, tad tu neesi likuma darītājs, bet soģis. [Jēk.4:11]

    Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. [Lk.6:37]

    5. Kad savā sirdī domājam ļaunu par savu tuvāko.

    “Un lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus, jo visu to Es ienīstu!” – saka tas Kungs. [Cak.8:17]

    Uzdevums:

    Piezīme:

    109. Kā astotais bauslis ir jāpielieto praktiski?

    Astotais bauslis un tiesības ir jāpielieto tā, lai tie netiktu izmantoti pret nevainīgiem. Tātad patiesības slēpšana, piemēram, tēvijas ienaidnieku vai citu ļaundaru atvairīšanai, nav melošanas grēks, bet to mums pieprasa īsta tuvākā mīlestība. Tāpat arī mūsu pienākums ir paziņot, ja mēs esam uzzinājuši par kādu ļaunu nodomu. Varas iestādēm, vecākiem un citiem savu iespēju robežās ir tiesības un pienākums brīdināt, tiesāt un sodīt pārkāpējus.

    “Neaprunājiet, brāļi, cits citu. ” [Jēk.4:11]

    Uzdevums: Lasi Jo. 2:4-5 un Ebr.11:31: Rahaba neteica patiesību Israēla ienaidniekiem; 1.Sam.20:12-13: Jonatāns apsolīja pastāstīt Dāvidam ļaunos nodomus; Ap.d.23:12-16: Pāvila māsas dēls paziņoja Pāvilam par jūdu nodomāto slepkavību.

    Piezīme:

    110. Kā mums pienākas runāt par savu tuvāko?

    Dievs vēlas, lai mēs vienmēr runājam par savu tuvāko, neliekuļojot un domājot par viņa labumu.

    Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. [Rom.12:9]

    Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli satīta, lai jūs zinātu, kā ikvienam atbildēt. [Kol.4:6]

    Tas notiek, ja mēs

    1. Aizstāvam savu tuvāko pret meliem, tenkām, kā arī pret nepatiesiem vai pārspīlētiem apvainojumiem.

    Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti! Atdari savu muti, spried taisnu tiesu un atrieb nelaimīgos un nabagus! [Sal.pam.31:8-9]

    Luters: “Ja tu satiec pļāpu, kas tenko un nopaļā otru, tad saki viņam tieši pretī tā, ka viņš nosarkst. Tā daudzi mācās turēt mēli aiz zobiem, kas citādi varētu novest kādu nabaga cilvēku nelabā slavā, no kā viņam būs grūti atbrīvoties. Godu un labu slavu, lūk, ir viegli atņemt, bet ne tik viegli tos atgūt.”

    2. Stāstām un pateicamies ar neliekuļotu prātu par sava tuvākā patiesi labajām īpašībām un darbiem.

    Un Jonatāns runāja labu par Dāvidu, sarunādamies
    ar savu tēvu Saulu, un viņš tam sacīja: “Lai ķēniņš tik ļoti neapgrēkojas pret savu kalpu Dāvidu, viņš nav pret tevi grēkojis, bet viņa lielie veikumi ir ļoti lielā mērā nākuši tev par labu.” [1.Sam.19:4]

    3. Ne mazākā mērā neticam ļaunām runām par savu tuvāko, bet cenšamies to saprast pēc iespējas labāk. Mēs piesedzam viņa vājības un kļūdas, aizlūdzam par to, ceram, ka viņš labosies, un paši vienmēr runājam patiesību.

    Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. [Sal.pam.14:30]

    Tad nu topiet sapratīgi un skaidrā prātā, lai jūs varētu Dievu lūgt. Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu. [1.Pēt.4:8]

    Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes [1.Kor.13:7]

    Luters: “Sevišķi teicams un cēls ir tāds dabas dotums, ja kāds spēj visu, ko viņš dzird runājam par savu tuvāko – ja vien tas nav patiesi ļauns -, izskaidrot un griezt par labu vai vismaz atstāt netiesātu, tātad darīt pavisam pretēji tām ļaunajām mēlēm, kas visiem spēkiem cenšas atrast ko nosodāmu savā tuvākajā, lai celtu tam neslavu.”

    Uzdevums: Lasi Jēk.3:5-8: mēs ar savu mēli varam izteikt lielu lāstu vai lielu svētību.

  3. Roberto:


    Tie e-baznīcēni, kuri nevēlas klausīties visu 22:50 min. garo Podkāstu Nr. 36,
    var noklausīties tikai fragmentu par e-projektu e-BAZNĪCA…

  4. gviclo:


    Sveiks, moritz,

    par ko tu meditē?

    Kristū,
    gviclo

  5. moritz:


    sveiks, gvido!
    advokaats kaa reiz ierunaajaas?

  6. Roberto:


  7. Mulders:


    gviclo, moritz meditee par 8o bausli! Ilji kas?

  8. gviclo:


    Aha, tā ir, Mulder.

    Es tikai nevarēju saprast, kuru viņš audzināja – Artūru Medni vai e-ntuziastus? Tāpat vien jau viņš nebūtu rakstījis.

    Kristū,
    gviclo

  9. Roberto:


    man šķiet, ka moritz, audzināja pats sevi, jo itin bieži paklūp Lk.18:11

  10. Ingars:


    Es noteikti nepiekrītu Mortiza uzskatiem par kristību, taču attiecībā uz šo bausli un kā tas netiek ievērots šajā portālā – āmen.

  11. Roberto:


    Ingar, konkrētāk, kur e-ntuziasti ir pārkāpuši VIII bausli?

    Izlasi: Nē, – Kristiešiem nav jābūt mīļiem!

  12. Ingars:


    Roberto – tad stādi Arturu Medni draudzes priekšā, nevis aprunā aiz muguras. Un kā tad konkrēti mums ir jāizpilda sods? Mums zināms, ka bībele māca par tādām lietām, ka uz laiku izslēgt no draudzes kopības neatgriezīgos, līdz kamēr tie atgriežas, mums ir atklāti jānosoda maldu mācības un slikta rīcība, bet nwevis jāaprunā un jānoķengā

  13. Roberto:


    Ingar, lūdzu uzmanīgi noklausies Pokāstu Nr. 36, tad vēlreiz izlasi a.god. e-firziķa e-ziņu un pasaki, kur un kādā veidā Arturs Mednis tiek aprunāts aiz muguras VIII baušļa kontekstā:

    Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāku nepatiesi neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam ļaunu slavu ceļam, bet mums būs to aizbildināt, visu labu par to runāt un visas lietas par labu griezt.

    Manuprāt e-fiziķis aizbildināja Artūru Medni, visu labu par to runāja un visas lietas par labu grieza, vai ne tā?

  14. Mulders:


    gviclo, nu jebkursh kursh juutaas audzinaams, driixt buut audzinaats no shiis reflexijas! Labi, ja shad tad atgaadinaam, labi ja shad tad to paarlasaam un audzinaamies pashi!

  15. moritz:


    gvido, staajies juristos… un turies taalaak no maaciitaaja amata, lai daudzi netiktu apgaaniiti… kaa kaadaa filmaa saka: salda meele visos laikos bijis kapitaals… zheel, ka roberto tik cieta sirds, ka pret savu paarstaaveeto maacibu jau nejuutiigs palicis… vieglaak jau savu neatgrieziibu uz moritzu novelt… :(
    ***
    ebr.12:14 Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,
    15 pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīt

  16. Roberto:


    nu redz, moritz dabūja ko gribēja [softiņu] un atkal ieslēdzis savu veco platīti [es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki - laupītāji, ļaundari, laulības pārkāpēji vai arī kā šis Roberto] tā šie pozitīvie tēli dara [jā jā viņi nav tāds, kā šis te.. viņi ir krietni labāki]

  17. moritz:


    robert, par softu paldies, bet… es turu soliijumu – kameer tev nekas nav ieskaneejis kastiitee, softu neesmu aizticis… otrkaart – draugs, shaadi rakstot un reageejot uz kaadu, kas tevi ir aizvainojis, un, veerteejot tevi rakstu un tevis paarstaaveetaas maaciibas kontekstaa, tu esi paarkaapis 8.bausli… pagaajushas vairaakas dienas, un tavaa attieksmee nekas nav mainiijies – tu joprojaam esi aizskarts, saruugtinaats, un tev ir sarkastiskas, lepnas un neobjektiivas attieksmes pret arturu medni… roberto, tev jaaatgriezhaas no greeka un buutu labi, ja tu publiski savu atgrieshanos demonstreetu ar shii raksta atsaukumu un atvainoshanos… mednis te nepritshom – te tava sirds demonstreejas… un taapeec izvelc baljkji no savas acs, un tad dievs raadis, ko zi, sanaaks arii gruziiti no AM acs izvilkt…

  18. moritz:


    robert
    jau ieprieksh paldies par sapratni… un, ja mans aizraadiijums tev negjeld, dievs agraak vai veelaak, maigaak vai radikaalaak, vadiis tevi uz atgrieshanos…

  19. moritz:


    ingars
    “Es noteikti nepiekrītu Mortiza uzskatiem par kristību”
    ***
    kas tas par zveeru – moritza uzskati? :D
    es lasu Rakstus un tur viss skaidri rakstiits…

  20. Roberto:


    moritz, lūdzams uzrādi konkrētu grēku, kuru e-pāvests nodarījis Artūram Mednim? cik es lasu e-fiziķa rakstīto, neredzu, ka būtu kaut kādā veidā e-ziņā nepatiesi apmelots, nodots, aprunāts, ļauna slava celta pozitīvajam tēlam Artūram Mednim…

  21. moritz:


    labi, robert, izskataas es paarsteidzos… ne uz to sakoncentreejos… piedod…
    ***
    kaut gan, izpildiishu tavas sirdsapzinjas lomu liidz galam… lasot un skatoties raksta noformeejumu, nepamet sajuuta, ka shkjietami pareizais izpildiijums ietver sevii nepareizu attieksmi (kaut vai atsevishkju AM iipashiibu izcelshana, piemeeram, pozitiivs)… un veel: vai tavs prieks par AM ir no tiesas “sirsniigs”? vai tieshaam veiksmiigi izmantotaa pseidoniima autora publikaacijas meerkjis ir pacelt un aizbildinaat AM?

  22. talyc:


    par kādiem aklajiem šeit iet runa?

    ? ? ?

    pasaulīgajiem cilvēkiem jau ir sava – pasaulīgā taisnība
    viņi taču zina kādam vajadzētu būt kristietim:
    skaidram savā būtībā, cēlam savā rīcībā, bez grēka
    vienu vārdu sakot taisnam un svētam visās lietās

    viņi zina, kādam būtu jābūt cilvēkam
    (jo bauslību Dievs ir ierakstījis cilvēka sirdī)

    un viņi skaidri zina, ka paši tādi nava (ne var nedz grib tādi būt)
    taču viņi gribētu lai visi citi visapkārt viņiem tādi būtu
    jo vairāk tādu labiņo, jo augstāks kopējās labklājības līmenis

    un tad viņi labprāt kļūst par morāles skolotājiem,
    kuri māca citus sekot mācībai (bauslībai), kurai sekojot visiem labi klātos
    (un jo īpaši labi sludinātājiem, kuri par savu svētīgo darbu piedevām tiktu vēl jo īpaši godāti un cienīti).
    _ _ _

    bet kristieši nepieķeras zemes lietām

    mēs zinām, ka ikviens cilvēks ir grēcīgs
    un ka grēka alga ir nāve; un ka netiekam tiesāti pēc darbiem
    [jo ja pēc padarītā tiktu vērtēts, kurš ir gana cienīgs ieiet debesīs
    tad mums ar jums (vai jums pa priekšu) būtu kopā jānoiet ellē]

    jā, tā ir, ka bauslība apsūdz arīdzan mūs
    un mēs neattaisnojamies itin kā grēku nebūtu darījuši
    [piemēram, ka kāds, kas netaisni ko darījis saka ka tas nemaz nebūtum grēks ... jo redz situācija bijusi šāda vai tāda, vai redz tie citi to tā izprovocējuši, vai vēl kādi citi apstākļi tā padarīto uzrādījuši nevēlamā gaismā]

    ja mēs, ko sakām – sludinām, tad nevis kā paši savu taisnību
    bet to Kristus [ka viens taisnais miris par daudziem netaisnajiem]
    un kurš tic augšāmceltajam, tam viņa netaisnība netiek pielīdzināta
    - – -
    jā, pareizi, mēs arī sludinām bauslību, bet ne ar mērķi, lai visi tai tūdaļ liekulīgi sāktum tai ārēji paklausīt, bet lai atskārtuši, ka uz to nav spējīgi,
    nāktum pie grēku nožēlas un saņemtu evaņģēlija mierinājumu.

    tāda ir tā atšķirība starp taisnotu un paštaisnu
    tāda tā atšķirība starp kristieti un x-tieti
    atšķirība starp ticīgo un tādu, kurš izskatās, ka “drīzāk jau varētu būt kristietis”

    ! ! !

    jā, bet par kādu kurlumu vispār mēs ko runājām?

  23. gviclo:


    Draugi,

    Nu gan jūs esat še pierakstījuši.

    Šis raksts ir informatīvs, un tajā nav rakstīts nekas cits, kā viss ko pats Artūrs Mednis pats ar savu mēli skaidrā latviešu valodā publiski apliecināja.

    Vai tu, moritz, noklausījies interviju?

    Kristū,
    gviclo

  24. moritz:


    ar noklausities interviju tas ir jaasaprot ko? to, ka AM tipa pirmais saaka? :)

  25. gviclo:


    Draugs, mortiz,

    Es nezinu, kas ir jāsaprot. Klausies un viss. Es tikai vēlējos, lai tu salīdzini e-ziņu, kurā e-pāvests izsaka savu prieku, un Artūra Medņa paša mutes vārdus.

    Otrkārt, paskaidrošu tev, kādēļ e-pāvesta prieks bija tik liels. Proti, kad e-BAZNICA publicēja savus ikdienas rakstus digg.lv, tad Artūrs Mednis ne tikai, kā viņš saka “izmainīja linkus un diskreditēja viņus pašus”, bet gan viņš, [ja tu to būtu lasījis, tu nešaubītos] to darīja velnišķi un zaimoja Dievu. e-ntuziasti bija norūpējušies par šāda cilvēka dvēseles stāvokli.

    Toreiz mēs uzrakstījām informatīvu ziņu, par notikušo, lai kliedētu pārpratumus. Jo mēs saņēmām e-BAZNICA lietotāju pārmetumus, par šiem izmainītajiem virsrakstiem un linkiem, kaut arī mēs to nebijām darījuši.

    Artūrs Mednis minēto rakstu uztvēra, kā “faita” sākumu, un iespējams, cik var spriest pēc podkasta, to nenožēloja, kaut gan viņam – viņaprāt pārmērīgas un nevēlamas informācijas plūsmu – bija jāatzīmē kā spams. To arī viņš sacīja podkastā.

    Tev, draugs, moritz, jānotic, ka mums būtu patiess prieks, ja Artūrs Mednis kļūtu par kristieti. Viņa paša mutes vārdi arī lika to secināt. Viņš gan šobrīd sevi uzskata vairāk par kristieti nekā mūs par kristiešiem, tādēļ mēs arī sniedzām pazemīgi šos – ja tā var nosaukt – padomus. Ja viņš grib, tad lai uzklausa.

    Paldies, mortiz, par tavām rūpēm.

    Kristū,
    gviclo

  26. ddauka:


    Pilsonis mednis, liekas, kādas briesmīgi ļaunas slimības skarts! Lai Dies šim žēlīgs ir!

  27. kalvinists:


    Labs vakars visiem. Neesmu pārāk biežs e-baznica.lv apmeklētājs, bet patiesībā jau nekas daudz nemainās. Vienu it kā karsto tematu nomaina otrs. Vienu personu nomaina otra. Teologiem ir tas pats kārdinājums kāds piemīt ikvienam māksliniekam – izcelties. Teologs jau tik tāds pazemīgāks un to cenšas neafišēt, taču sanāk.

    Neiedziļinoties visā tajā AM lietā un ko kur kāds ir teicis, bet izlasot dažas atsauces liekas, ka esmu nonācis tādā lielu puiku spēlē, kur visi veido smalku argumentu virtenes, ieturot nedaudz samākslotu uzrunas formu. Un reizēm šķiet, ka pazemīga apklušana vietā, kur var arī paklusēt daudziem ir vājuma pazīme.

    Es to ļoti labi saprotu, un iespējams es runāju pats ar sevi, taču pārāk bieži aizmaldamies pilnīgas intelektuālās tuftas dzīšanā, kur pat Svēto Rakstu citēšana neko nevar mainīt.

    Miers ar mums visiem.

  28. Ingars:


    Mortiz lasa rakstus un ielasa tajos savas domas, bet par to jau ir diskutēts, taču Mortiz pie kājas, ka raksti apstiprina rakstus, jo viņam kāda cilvēka maldīgā interpretācija svarīgāka

  29. krist2ps:


    Malacis, Roberto, malacis… cepuri nost… tā turpināt ;)

  30. moritz:


    ingar
    man tev biznesa ideja: saac tirgot lozungus – tev sanaak…



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.