144. No kā mums ir Dieva atziņa?


Apsveikums Reformācijas 490.gadadienā

Viņa e-minence e-pāvests sūta sveicienus Reformācijas svētkos e-baznīcēniem, un ir atlicinājis savu dārgo laiku, lai atbildētu uz dažiem jautājumiem. “Ar prieku es paskaidrošu, kas tad īsti ir Reformācijas svētki,” sacīja e-pāvests.

Kas ir Reformācijas svētki?

Šos svētkus svin luterāņi un arī vairākas protestantu baznīcas. Reformācija, protams, bija ļoti ilgs process, bet šis notikums tiek aktualizēts ik gadu 31.oktobrī, jo Dr.Mārtiņš Luters 1517.gada 31.oktobrī publicēja 95.tēzes, kas arī bija faktiskais Reformācijas iesākums. Pēc tam arvien vairāk kristiešu sāka atgriezties no pašizdomātas dievkalpošanas un maldiem pie Dieva Vārda. Kristieši, sekojot norādījumiem Bībelē, atstāja draudzes, kurās mācītājs nemācīja Evaņģēliju, lai dotos uz kristīgām draudzēm. Īsi sakot, Reformācija bija skaidrs Evaņģēlija pasludinājums par grēcinieka taisnošanu vienīgi ticībā Jēzus Kristus dēļ. Vairākas baznīcas arī mūsdienās turpina sludināt Reformācijas laikā gaismā celto Svēto Rakstu mācību.

Kādēļ bija nepieciešama Reformācija?

Gadsimtu gaitā kristīgā baznīca bija kļuvusi tikai vārda pēc kristīga. Protams, tajā bija dievkalpojums, bet tas vairs nebija Dieva kalpojums cilvēkiem ar Dieva Vārdu un Sakramentiem, ar ko Viņš dāvā savu žēlastību, bet gan cilvēka kalpojums Dievam ar pašizdomātiem, nevajadzīgiem un Bībelē nepavēlētiem darbiem. Līdz ar to tika aizēnots Kristus, mūsu vienīgais Glābējs un Kungs, tika aizēnots Evaņģēlijs – Labā vēsts – par grēcinieka taisnošanu vienīgi ticībā, neatkarīgi no viņa darbiem. Baznīca bija aizmirsusi Svēto Rakstu mācību, ka cilvēku glābj vienīgi Dieva darbi un Kristus nopelns, nevis cilvēka darbi vai nopelni. Īsi sakot, kādam bija jāapliecina patiesība un jānoraida maldi.

Jūsu novēlējums kristiešiem šajos svētkos!

Atgriezieties pie Svētajiem Rakstiem. Atmetiet visu, kas aizēno Evaņģēliju. Necentieties valdīt pār Dieva Vārdu, bet krītiet tā priekšā pazemībā, jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. Un nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm: Viņam mēs dosim norēķinu.

Atcerieties, ka mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.