Ieskaties

25 komentāri par “Anglikāņu baznīca apstājas pie bezdibeņa malas

  1. Kad “gani” jau padevušies, ticīgā tauta vēl turas.

  2. par mata tiesu. Dažreiz mazais atlikums vēl uzvar.

    Pēc aritmētikas, tiem, kas bija PAR, pietrūka 6 balsis, lai būtu 2/3. Tāpēc sanāk, ka 74 uzvarēja 132!

    Kā tev šķiet, ko tagad darīs bīskapi un mācītāji? Vai liksies mierā?

  3. Kaut kas labs šai “Pētera amata” kalpošanai Kristus Baznīcā ir,
    kas ļauj izvairīties no tml. balsošanas…:-)

  4. Vatikāns joprojām kategoriski iebilst pret sieviešu iesvētīšanu priesteru kārtā, un jūnijā publicētajos baznīcas disciplinārajos noteikumos sieviešu ordinācija definēta kā “noziegums pret ticību”.

  5. tavā gadījumā tas ir nosacījuma reflekss –
    lai ko darītu Vatikāns – tas ir slikti…

  6. Tevis minētā pieeja, kuru tu pats lieto attiecībā piem. uz konfesionālajiem luterāņiem, gan man ir sveša, kaut arī tā būtu visvienkāršākā un visneobjektīvākā.

    Man, draugs, vairāk patīk katru lietu apdomāt, tādēļ arī es uzslavēju RKB (nevis nopēlu) par šo izkāsto odu. Par aprītajiem kamieļiem gan es nevaru šo kultu slavēt.

    Ar cieņu,
    gviclo

  7. Mana pieeja ir vienkārša –
    ja ir saskaņā ar Dieva vārdu –
    ir labi –
    vai pie konfesionāliem, vai katoļiem.
    Un ja ir Dieva vārda substance,
    tad ne katra tradīcija top par milzu “kamieli”.
    Vnk neredzu,
    ka daudzu t.s. konfesionālo dedzība uz separēšanos
    dēļ “odiem”
    būtu nopietna – pēc Rakstiem.

  8. Paši jau dēļ odiem, kalniem un dolāriem cepamies. Ko tad nu rādīt ar pirkstu.

    Nerunā, nu kā cilvēks no malas. Seperējies, jo vanadziņš uzbrauca, un tad atkal seperējies, jo visiem nepietika.

    Bet brūci dziedināt, kā vēlāk izrādījās, ir neiespējami. Otrs jānis tā arī palika sava dziļā aizvainojuma varā. Nu, tiesa, tavā gadījumā iztika bez ģipša. Vismaz tagad katrs varam runāt, ko tiešām ticam.

    Ar cieņu,
    gviclo

  9. Tev stāžā šurpu turpu separēšanās būs vairāk un iemeslu komplekts bagātāks … 8)

    Jāņa problēma –
    par daudz uz separēšanās “heroisma” adatas bij’ ļāvies uzsēdināties,
    tāpēc arī ir novedis šo līdz konsekvencēm.

  10. Atelpa pie bezdibeņa malas nebūs tik ilga cik bija domāts… Anglijas anglkāņi ar lielu steigu atgriezīsies pie jautājuma par sieviešu iesvētīšanu par bīskapēm jau nākamā gada jūlijā.

  11. No anglikāņiem tas jau bija gaidāms.
    Jo mērķtiecīga kustība prom no bezdibeņa prasa uzdrīkstēšanos, tādu kā LELB, un vēl dažiem citiem – kā lietuviešu luterāņiem…

  12. Jā, lielākā daļa t.s. kristietības vairs nespēj ieraudzīt citus ceļus, kā tikai divus: (1) konsekvents modernais liberālisms (uzmanību nejaukt (!): sabiedrības/pasaules acīs šis liberālisms morāles kategorijās joprojām ir konservatīvs) vai (2) atpakaļ ārēji konservatīvajā Romas klēpī.

    Šaurais ceļš, par kuru runā Kristus, ir tik maziņš, tik šaurs, ka to pat nepamana, vai arī, ja pamana, tad tas pat nešķiet ceļš — tik mazs un šaurs tas …

  13. Romas sadraudzība pati par sevi tāpat ir lielākā un vērā ņemamākā kristiešu konfesija. Neko darīt.
    “Atpakaļ Romas klēpī” – tas ir vairāk no demagoģijas sfēras, jo izņemot kādu Kristus mācību nopietni ņemošu anglikāņu segmentu, konservatīvu veckatoļu grupu un mazītiņu USA exluterāņu baznīciņu,
    neviens cits pēc Romas virsvadības netiecas. Kristīga tuvināšanās gan ir novērojama un tas ir labi.

    Un Kristus šaurais ceļš ir Kristus Pats,
    nevis dažādu novirzienu sektantu visdažādākās variācijas par „šaurā ceļa” tematiku.

  14. Nez ko šai jautājumā piedāvā vispasaules dažādnovirzienu sektantisms?

  15. Labák es ar klibu deju,
    Ne ar kurlu runát eju.
    _ _ _
    Atteikšanás ordinét sievietes mácítája amatam
    tádá vidé, kur valda plurálisms un kur kritériju pamats ir situatívá étika (nevis Rakstu skaidríba)
    Nav saucams par ortodoksu praksi, bet gan par cilvék-tiesíbu párkápumu un dzimumu lídztiesíbu neievérošanu.

  16. Manas personīgās domas ir, ka jebkurš lēmumus par sieviešu bīskapošanu Anglikāņu baznīcā, vai tas būtu pozitīvs vai negatīvs, ir bezjēdzīgs un liecina vienīgi par neizprati mācībā par kalpošanas amatu, jo, ja jau trešā daļa ir priesterienes, tad kāda nozīme šim balsojumam? Nekā slavējama… nekāda bezdibeņa viņu dibenam vairs būt nevar. Viņi jau sen ir dziļā dziļā Eiropā.

    Ar cieņu,
    gviclo

  17. Tieši tā. Nav atrodams nekāds argumentēts vai loģisks pamatojums tam, ka vīrietis var, bet sieviete nevar ieņemt bīskapa amatu. Un te nevar vairs atsaukties arī uz sv. Rakstiem (to norādēm), kas taču jau ir atmesti, ļaujot sievām mācīt vīrus; mācīt draudzi. [Tas, ka vīri bijuši gļēvi un nav ņēmušies turēties pie skairdrās mācības, tas jau ir cits stāsts].
    – – –
    Netiek teikts, ka sievietes nevart tikt pestītas, ka tās nenāks debesīs, vai, ka sieviete nespētu saprast Rakstus, taču tām ir noteikti savi uzdevumi un Dieva paša nolikta kārtība (1.Tim. 2) svētai dzīvei:

    …sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, – ar labiem darbiem.

    Sieva lai klusībā mācās visā padevībā; taču mācīt es sievai nepieļauju, nedz valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā. Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva. Un Ādams netika pievilts, bet sieva tika pievilta un krita pārkāpumā; taču viņa tiks izglābta, dzemdējot bērnus, ja tā paliks ticībā un mīlestībā un svētā dzīvē ar savaldību…

    – – –

    Tātad šīs ir lietas pēc kā sievai jādzenas:
    […pieklājība, labi darbi, padevība, turēšanās klusībā, bērnu dzemdēšana, ticība, mīlestība, savaldība…]
    nevis jāuzņemas draudzes mācītāja, vai draudžu bīskapa amats.

    Kas nu šo negrib atzīt, tos arī mēs neatzīstam.

Atbildēt