98. Vai pastāv jautājumi, kuru izlemšanā mums ir dota pilnīga brīvība, tā saucamās rīcības brīvības iespējas?


Adventa pirmajā svētdienā

Un, kad tie tuvojās Jeruzālemei un nāca pie Betfagas, pie Eļļas kalna, tad Jēzus sūtīja divus no Saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis. Un, ja kas jums ko sacīs, tad atsakait: Tam Kungam to vajag, tūdaļ Viņš jums tos atlaidīs.” Bet viss tas notika, lai piepildītos pravieša sludinātais vārds: sakait Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa un nastunesējas ēzeļa mātes kumeļa.- Un mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus tiem bija pavēlējis, atveda ēzeļa māti un kumeļu, uzlika tiem savas drēbes un sēdināja Viņu tur virsū. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, bet ļaudis, kas gāja Viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs!” [Mt.21:1-9]


Ir sācies jauns baznīcas gads, un četras turpmākās nedēļas Kristus baznīcā valdīs ilgas, lūgšanas un pārdomas, saistītas ar Godības Kunga atnākšanu.

Šādas ilgas nav raksturīgas tikai Jaunās Derības ļaudīm, bet arī Vecās Derības Dieva tautai nācās gaidīt garus gadus. Lai Dieva tauta šajā laikā neaizmirstu, ko īsti tā gaida, Dievs caur saviem praviešiem laiku pa laikam tai atgādināja, kāds tad īsti būs gaidāmais Mesija. Viens no šiem praviešiem bija Cakarija, kas vairāk nekā 500 gadu pirms Kristus rakstīja: “Redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis; taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” Tā pravietis norādīja, ka Dieva sūtītais ķēniņš būs pazemīgs. Viņš netieksies pēc politiskas varas, bet nāks atbrīvot savu tautu no tās grēkiem. Taču par spīti šim skaidrajam pravietojumam jūdu tautā bija radies izkropļots priekšstats par gaidāmo Mesiju.

Par šā maldīgā priekšstata popularitāti liecina fakts, ka ne tikai farizeji un rakstu mācītāji gaidīja politisku vadoni uz kara zirga, bet līdzīgi domāja pat Kristus mācekļi. Ceļā uz Jeruzalemi Cebadeja dēlu māte ar abiem saviem dēliem metās Jēzus priekšā uz ceļiem un lūdza: “Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku” [Mt.20:21]. Kristum nācās aizrādīt, ka Viņa valstībā baznīcā lielākais ir tas, kurš kalpo, nevis valda, lai skaidri, visiem redzot, norādītu, ka populārie priekšstati par Mesiju, kas kļūs politisks valdnieks un valdīs kopā ar jūdiem pār citām tautām, ir maldīgi. Jēzus, pienākot pie Jeruzalemes, sūtīja savus mācekļus sameklēt un atvest ēzeļa māti ar kumeļu. Kad mācekļi to bija izpildījuši, Jēzus, piepildot pravieša Cakarijas pravietojumu, sēdās uz kumeļa un, ļaužu pavadīts, devās uz Jeruzalemi. Viņa pavadītāji bija mācekļi un arī svētceļnieki, kas bija ieradušies Jeruzalemē uz Pasā svētkiem. Kad tie dzirdēja, ka Jēzus ir uzmodinājis no nāves Lācaru un tagad dodas uz Jeruzalemi, tie steidzās viņam pretī, lai sveiktu to kā atnākušo Mesiju.

Vārdi “Ozianna Dāvida Dēlam” ar kuriem tie sveica Jēzu ir ņemti no 118.Psalma un izsaka pagodinājumu Glābējam. Tam pievienojās 113.Psalma vārdi: “Slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā.” Šis izsauciens bija raksturīgs jūdu reliģiskajiem svētkiem un atskanēja svētku kulminācijas brīdī. Šo vārdu saturs bija jūdu mesiāniskās cerības jeb ilgas pēc gaidītā Pestītāja. Nu šīs ilgas bija kļuvušas par realitāti jūdu tautas vidū bija viņas ķēniņš un Glābējs. Taču Viņš izrādījās citāds, nekā to vēlējās jūdu reliģiskā vadība, un tādēļ jau pēc dažām dienām Oziannā vietā Jeruzalemē skanēja saucieni: “Sit viņu krustā.” Šodien Jaunās Derības laikā Kristus baznīca gaida savu Kungu. Un, lai gan Viņa otrā atnākšana vēl tikai būs, tomēr Viņš pēc sava apsolījuma jau ir ar savu baznīcu ik dienas līdz pat pasaules galam. Tādēļ svarīgi ir pārdomāt, kādā veidā Viņš nāk pie mums šodien, lai mēs būtu gatavi Viņu sagaidīt.

Tāpat kā toreiz Jeruzalemē, arī šodien Jēzus nāk pie mums pazemīgs. Tas ir, Viņš nenāk uz kara zirga, lai satriektu mūs. Viņš nenāk arī, lai satriektu mūsu ienaidniekus un sēdinātu mūs pie savas labās rokas. Viņš nāk, lai dāvātu žēlastību caur savu vārdu. Tas nozīmē, ka Jēzus nāk caur vienkāršu Evaņģēlija pasludinājumu, Svētās Kristības ūdeni, Svētā Vakarēdiena maizi un vīnu, un Svēto Absolūciju. Tāpat kā jūdu reliģiskajiem vadītājiem, kam Kristus pazemīgā ienākšana Jeruzalemē nepatika, tā nepatīk arī daudziem šodien. Viņiem liekas, ka vienkāršā grēku piedošanas vēsts ir nekas, salīdzinot ar gudrām cilvēku pamācībām. Tādēļ viņi sludina cilvēku darbus un viņu gudrību, nonicinādami Evaņģēliju. Līdz ar to Kristus vietā draudzes labākajā gadījumā sastop Mozu vai visbiežāk tikai sava mācītāja gudrību. (Eju klausīties to un to mācītāju.)

Šā iemesla dēļ lielai daļai kristiešu Adventa gaidīšana ilgst visu mūžu, tā arī nesastopot Kristu mācītāja sludinātajā sprediķī. Tādēļ šajā Adventa laikā īpaši lūgsim par ļaudīm, kas nekad nav dzirdējuši skaidru piedošanas vēsti, bet kuru mācītāja tēlotais Jēzus arvien sēž kara zirgā, pieprasot tiem kļūt labākiem un draudot ar savu svētumu un varenību. Tāpat daudziem liekas aizskaroša doma, ka Jēzus nāk pie viņiem tikai caur Dieva vārdu. Viņi ir pārliecināti, ka Svēto Rakstu vārdi ir kļūdaini un tādēļ Jēzum jānāk pie viņiem nevis caur šādiem senu autoru vārdiem, bet drīzāk caur moderno pētnieku prātojumiem. Arī viņiem nepatīk vienkāršais ēzeļu mātes kumeļš, uz kura sēž Kristus.

Citi atkal saka, ka nevajadzētu ierobežot veidu, kā Jēzus nāk pie viņiem, saistot Viņa nākšanu tikai ar Dieva vārdu. Tiem liekas, ka viņš varētu nākt arī tiešā veidā viņu sirdīs. Tas ir, tie lūgtu Dievu vai meditētu, vai kaut ko vēl citu darītu un tā Jēzus nāktu pie viņiem. Taču Kungs turpina sēdēt uz kumeļa un negrasās kāpt citā zirgā. Kā žēlīgs Kungs Viņš nav pieejams mūsu sirdīs un domās, bet savā Vārdā. Tādēļ šajā Adventā mēs īpaši lūdzam par tiem, kuri gaida Jēzus atnākšanu caur viņu domām un meklē Viņu savās sirdīs, tā kļūstot par sava sirdsprāta un iedomu upuriem.

Vēl citi uzskata, ka Svētā Vakarēdiena maize un vīns un Kristības ūdens ir pārāk vienkāršas lietas, lai varētu Kristus nākšanu saistīt ar tām. Tādēļ tie cenšas Viņu sastapt, liekot savai sirdij tiekties uz debesīm, bet Sakramenta elementus uzskata tikai par simboliem. Tomēr mūsu sirdis ir pārāk vājas, lai sasniegtu Dievu debesīs. Tādēļ Kristus turpina nākt pie mums sēžot uz kumeļa. Tas Viņam nav pārāk necienīgs veids. Tāpat kā ūdens, maize un vīns Viņam nav pārāk necienīgi, lai caur tiem Viņš nāktu pie mums, nesot mieru un grēku piedošanu. Tā Viņš nāk pie tevis arī šodien. Nāk vienkāršs, pazemīgs un brīvprātīgs. Viņš negrib no tevis kaut ko ņemt. Viņš neko neprasa no tevis. Viņš ir īsts Ķēniņš un Viņam pašam visa kā ir diezgan. Viņš grib dot tev. Dot pāri visam mēram un saprātam. Viņš grib tev dot dāvanas, kas pārsniedz tavu spēju saņemt. Viņš ne tikai grib, bet arī dod. Tu jau esi kristīts un esi saņēmis savu grēku piedošanu. Absolūcijā atkal un atkal no jauna to esi dzirdējis. Kā apstiprinājumu tam saņēmis Viņa Svēto miesu un asinis, un es tev atkal apliecinu, ka Viņš ir miris par taviem grēkiem. Tici droši! Viņa miers ir ar tevi! Āmen.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.