172. Kādēļ bija nepieciešama pestīšana?


Adventa otrajā svētdienā

Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.” Un Viņš tiem teica līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus, kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība. Tiešām Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs! Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” [Lk.21:25-36]

zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm

Līdzīgi kā pirms Lieldienu svinībām notiek sagatavošanās cauri ciešanu laikam. Tāpat arī Adventa laiks ir sagatavošanās pirms Ziemassvētkiem. Šajā laikā ejot cauri Svētajos Rakstos atrodamajiem cerības, pazemības, prieka un miera pasludinājumiem, mēs izdzīvojam katru brīdi pirms Ziemassvētku notikumu brīnuma, arvien tuvojoties Kristus pirmās atnākšanas piemiņas dienai un Viņa otrai atnākšanai.

Kristus sacītie vārdi: “debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs!” Kristus it kā sacītu mums – viss, kas šeit ir pierakstīts, ir absolūta patiesība, neko nedrīkst neievērot vai atmest. Tas viss paliks tā līdz es reiz nākšu atkal. Tas mums liek pilnā nopietnībā lūkoties uz šodienas dzirdēto Bībeles tekstu.

Tāpēc turpmāk sprediķi apskatīsim divas lietas: pirmkārt ticīgo ilgas un cerības pēc pilnīgas atpestīšanas (glābšanas) un otrkārt kamēr Kristus vēl kavējas, ko mēs varētu darīt (apsolījums par drīzu nākšanu).

Jau otro nedēļu šeit baznīcā var itin bieži dzirdams vārds “advents”. Varbūt kāds neziņā mulst, ko tas nozīmē? Tikmēr kādi grozās galvas – sacīdami: tas taču neesmu es!

Lai mazinātu spriedzi paskaidrošu. Gudrās grāmatās var izlasīt, ka vārds “advents” ir celies no latīņu valodas. Un latviski tas nozīmētu “atnākšana”, tāpēc šī četras Adventa svētdienas tiek dēvētas arī Kristus atnākšanas gaidīšanas laiku.

Mīļie draugi, gribu jautāt: kurš no jums atceras savas dzīves laiku neilgi pirms laulībām? Vai vismaz spējat iztēloties šo brīdi, ņemot par pamatu lasīto grāmatās vai skatīto filmās?

Dzīvē pienāk brīdis, kad nopietnos nolūkos uzsāktā draudzība starp vīrieti un sievieti sasniedz lūzuma punktu. Vīrietis bildina; sieviete piekrīt. Izlemts, bet viņi vēl nav kopā. Viss atrisināsies tikai kāzās, kad abi atstās savus vecākus, pilntiesīgi uzsāks neatkarīgu dzīvi un visbeidzot kļūs par vienu miesu.

Taču no bildinājuma līdz kāzām ir jānoiet kāds ceļš. Dažkārt īsākās, dažkārt garāks. Šajā laikā notiek pamatīga gatavošanās kāzām. Darba un rūpju ir ļoti daudz. No vienas puses nākamai sievai ir cerību pilna sirds, nepiepildāma vēlēšanās satikt savu līgavaini. Tomēr no otras puses – neziņa un bailes. Kā tad īsti būs? Un vai viss būs kārtībā?

Interesanti, ka Dievs, mācot par attiecībām starp Kristu un draudzi, izmanto tieši līgavu un līgavaini. Un tiešām tur ir daudz kopīga.

Jaunais baznīcas gads sācies ar adventa laiku. Laiku, kas īpaši saistīts ar gaidām uz mūsu Glābēja Jēzus atnākšanu.

Cilvēki jau no paša iesākuma uzklausot Dieva apsolījumu cerībā gaidīja savu Glābēju. [1.Moz.3:15] Tāpat šodien jau dzirdētajā Dāvida dziesmā tiek izteikts: “Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli”. Vai arī kā apustuļu darbos rakstītajam “Kad tie …cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: “…ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.”" [Ap.d.1:10-11] Līgava – Kristīgā baznīca, līdzīgi mācekļiem, ar cerību un ilgu pilnu skatu lūkojas debesī. Debesīs, kur ir mūsu piederība. Debesīs, uz kurieni mums sagatavot gatavot mājvieta, devies Jēzus. Debesīs, no kurām reiz nāks Kungs un Pestītājs – Līgavainis pie savas izredzētās un lolotās līgavas.

Tikmēr Viņa līgava satraukta un ilgodamās gaida. Ticībā un lūgšanās viņa ilgojas pēc sava mīļotā Līgavaiņa, kas ir atdevis par viņu savu dzīvību. Viņš apsola reiz nākt godībā pēc viņas, lai visu darītu jaunu un noslaucītu visas asaras no viņas acīm. [Atkl.7:13-17 un 21., 22.nod.]

Kristus mūs brīdina būt piesardzīgiem, lai sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, un ka aizgājuši garīgā miegā Tā Stunda diena jums piepeši neuzbrūk kā tas notika ar piecām līgavām līdzībā par desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini. Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas. Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu. Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni:redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt! Tad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus. Nu nesaprātīgās lūdza saprātīgajām:dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Bet saprātīgās atbildēja:nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev. Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas. Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca:kungs, kungs, atver mums! Bet viņš tām atbildēja:patiesi es jums saku:es jūs nepazīstu! – Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu. [Mt.25:2-13]

Tad ciešanas un bēdas, tiks pārvērstas gavilēs un līksmībā; tad sāpes un skumjas, tiks pārvērstas priekā un svētlaimē; tad vajāšanas un apspiešana, tiks pārvērstas triumfā un uzvarā. Viss, kas ir bijis, būs pagājis. Viss taps atjaunots. Ikviens skatīts Kristu. Ikviens – gan dzīvais, gan mirušais; ikviens – gan ticīgais, gan neticīgais.

Neviens Tā Kunga dienu nepalaidīs garām – kā tas gadījās, kad Līgavainis bija atnācis bildināt izredzēto. Jo Kristus saka skaidri: ļaudis redzēs Cilvēka Dēlu. Tas ir Viņš nāks savā miesīgajā veidolā, taču būs apveltīts ar lielu spēku un varu, un Viņam līdzi nāks eņģeļu pulki. Kristus nāks visā godībā un visi svētie nāks līdz ar Viņu. Un neticīgajiem nebūs ar ko aizbildināties, lai gan šodien tie vēl saka: es neticu ka Dievs ir. Ja es neticu tātad Viņa nav. Tas būs slazds visiem šīs pasaules gudrajiem un varenajiem, jo viņu sirdis būs paļāvušas uz kaut ko citu tikai ne Dievs, kas palīdz, tikai ne Debess un zemes Radītāju, bet gan uz radību.

Par gaidāmo Kristus atnākšanu miesīgi redzamā veidā nenoliedzami un nepārprotami norāda daudzas arī citas Svēto Rakstu vietas.

Tā šajā kāzu dienā vieni – tie, kuri tērpti baltās drēbēs, saņems uzslavu, nepelnīto dāvanu un varēs sēdēt pie bagātīgi klātā kāzu galda. Turklāt citi, kuri nebūs atbilstoši apģērbti – saņems nopelnīto sodu, elli un tiks iemesti galējā tumsībā.

Tāpēc, mīļotie Jēzū Kristū, metiet pie malas visu satraukumu – neziņu un bailes, neaizmiedziet garīgā miegā. Stiprinieties Mūsu Kunga atstātajos žēlastības līdzekļos. Lasot un uzklausot Dieva vārdu un bez nicinājuma ar izsalkumu saņemot Sakramentos. Jo Absolūcijā jeb grēku piedošanas pasludinājumā, jūs atkal no jauna atgriežaties pie kristības brīža, kad tikāt ietērpti, nevainīgā Dieva Jēra asinīs mazgātajās svētku drēbēs. Tāpat arī saņemot Kristus miesu un asinis jūs saņemat grēku piedošanu.

Un adventa laikā, lai ticība, cerība un mīlestība tiek stiprinātas ar Tā Kunga vārdiem no Atklāsmes grāmatas: “Es nāku drīz!” [Atkl.22:12] Un līgava atbildi: “Tiešām, nāc, Kungs Jēzu!”

Lai žēlastības Dieva jūs bagātīgi svētī.
Mūsu Kunga Jēzus žēlastūba, lai ir ar visiem!

Āmen!

Birkas: , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.