Ieskaties

15 komentāri par “Noteikumi par Svētā Vakarēdiena saņemšanu

  1. Manā draudzē pēdējā laikā mācītājs pirms Sv.Vakarēdiena paziņo, ka tiek aicināti visi kas kristīti un tic un apliecina patiesu Kristus miesas un asiņu klātbūtni Svētā Vakarēdiena maizē un vīnā. Tātad netiek nošķirti ne neiesvētītie, ne no citas draudzes un izslēgtie, ne no citas konfesijas.

  2. Pareizi vien ir.
    Apakš viena Dieva (Trīsvienīgā), kura Vārdā esam kristīti, staigājam
    un Viens – Kristus ir mūsu Pestītājs, kura Miesu un Asinis baudām Sakramentā.

  3. Savukārt Pāvils raksta korintiešiem: kad jūs sapulcējaties vienkopus, tas vēl nenozīmē, baudāt Kunga mielastu.

  4. Sveiki!
    Vai kādam ir info, kā šie noteikumi Biķeru ev. lut. draudzē ir uzlabojuši/izmainījuši situāciju draudzē saistībā ar Dievkalpojuma sākuma kavētājiem, uz kuriem ir vērsts pēdējais šo noteikumu punkts: “Pie Absolūcijas un Svētā Vakarēdiena netiek pielaisti tie, kas nokavējuši Dievkalpojuma sākumu”??

  5. plusiņžani, vai ir pamatotas aizdomas, ka Biķeru draudze pirms tam bijušas kādas problēmas?

  6. Ja A. Bite raksta, ka “beidzamais punkts šajā noteikumu daļā attiecas uz tiem, kas nokavējuši Dievkalpojuma sākumu”, tad acīmredzot (vismaz man tas izklausās tā) viņš to attiecina uz konkrētiem indivīdiem. Nu, līdzīgi kā ap. Pāvila vēstule korintiešiem ļauj noprast par to, kas risinājies tai draudzē ..

    Bet var jau būt, ka šāds noteikumu punkts ir preventīvs — visi nāk uz Dievkalpojumu laikus, taču lai nerastos kavētāji, tad pirms tam jau ir izsludināts: tie, kas regulāri nokavē Dievkalpojuma sākumu, tie izturas necienīgi pret Dieva vārdu (jo pieiet Dievkalpojuma daļām selektīvi — t.i., ar savu izturēšanos parāda, ka šis Dieva vārds ir mazāk nozīmīgs, bet uz to gan jāpaspēj, vai tmldz.), līdz ar to necieņa tiek izrādīta pašam Dievam (jo Dieva vārds ir pats Dievs).

    ==> Diev’kalpojums ir viens VESELUMS; šajās Dieva rīkotajās viesībās jelkāda gražošanās — man labāk garšo šis, fui, tas man negaršo, es ēdīšu šo, bet to ne — ir aplama,

    VISS (no pirmā vārda līdz pēdējam), ko Dievs dod [Savās viesībās, ko saucam par Diev’kalpojumu) ir labs un kristiešiem nepieciešams

  7. Vai tad atslēgas vārds nav izšķir/ neizšķir?

  8. Jāni, mans jautājums jau bija tikai par piekto punktu. .. un arī par Diev’kalpojumu kā vienotu veselumu.

    Bet par Tavu jautājumu — līdzīgi arī draudzē, manuprāt, būtu šai gadījumā nevis jākoncentrējas uz “izšķir/neizšķir”, bet uz mācības kopumu/veselumu. Galu galā tāpēc arī ir trešais punkts, ka citai konfesijai piederīgie nepiedalās draudzes Sv. Vakarēdienā, bet gan visi tie, kas apliecina vienu ticību, vienu ticības mācības veselumu.

  9. Jā, atvaino. Šī ir tik ļoti nopietna tēma. Vienotība ir ļoti svarīga. Vakarēdiena pārvaldīšana ir mācītāja atbildība, bet man kā dalībniekam ir svarīgi saņemt ticībā un tas taču attiecās uz visiem? Cik es saprotu, tad ticība Kristum un Viņa vārdam ir svarīgākasi, jo mācamies taču visu laiku, savādāk ja kāds apgalvo ko citu?

  10. 5. punkta dabisku ieviešanu praksē visnotaļ ērti var organizēt ar nelielas kladītes palīdzību:

    Savlaicīgi atnākot uz Dievkalpojumu, ikviens iereģistrējas, tā skaidri apliecinot savu nodomu un vēlmi nākt pie svētā, grēku nožēlas sakramenta, lai atkārtoti saņemtu apliecinājumu par visu savu grēku piedošanu (ko jau vienu reizi par visām ir saņēmis savā kristību brīdī, jeb caur 1.svēto, kristību sakramentu).

    Tā arī mācītājam pārskats veidojas caur laikiem, arī pērminderim vieglāk orientēties par plānotā izejmateriāla patēriņu.

    Un ja nu kāds atnāk pus-minūtīti pēc tam kad kladīte jau novākta, viņš tomēr vēl var paspēt vēl sakristejā ieskriet (ar atvainošanos savu ierakstu veikt). Un ja nu trafikā iesprūdis, var palūgt lai brālis šo ar kladītē ieraksta.

    5.punkts vairāk ir nevis pret kavēšanas gadījumiem kā tādiem, bet pret vienaldzīgu attieksmi būtībā (kura rezultējas, piemēram, regulārā kavēšanā)

  11. Jāni, tā ir gan mācītāja, gan draudzes atbildība, lai draudzē viss norisinātos kā pieklājas kristīgā Baznīcā.

    talyc, ērti jau ir ar kladīti zināt komunikantu skaitu.

    Vai šis 5. punkts, Tavuprāt, ir bibliski korekts tā, kā to noformulējusi Biķeru draudze?

  12. +jean, daļēji piekrītu, bet ne līdz galam, katram ir savas atbildības robežas, manā sapratnē, kristīga baznīca ir tur, kur centrā ir Kristus un Viņa mācība. Ko grūti teikt par valdošo baznīcu.

  13. Jāni, šis gan ir par netēmu saistībā ar “5. punktu”, taču pārdomā šos vārdus, ko Ilārs Plūme rakstīja “tālajā” 2001. gadā Latvijas Luterānī par amatu un draudzi saistībā ar Romas katoļu baznīcas praksi: “Viss, kas atliek draudzes locekļiem ir – “ar savu iespaidu un darbību.. garīgo vadību atbalstīt”. .. Vienkāršajiem draudzes locekļiem Romas baznīcā tātad ir dotas tiesības vienīgi pakļauties, viņi pat tiek saukti par klausošo baznīcu, bet pāvests un bīskapi par mācošo baznīcu. Nemaldīgi Romas baznīcā ir vienīgi pāvests un bīskapi, bet draudzes locekļi tikai tad, ja viņi paklausa tam, ko māca pāvests un baznīca. Tātad pāvests, bīskapi un – ne vārda par Svētajiem Rakstiem.”

  14. +jean, jā, atkal es nespēju palikt tikai pie 5.punkta, jo kā jau Tu tecia, svarīgs ir viss vienots veselums.:)

Atbildēt