:: e - BAZNICA ::

Vai zīdaiņu kristīšana ir pamatota Bībelē?

« Ievads | Tici, Dievs var tev palīdzēt! »

“Un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie.” [Ap.d.16:33]

Jēzus pavēlēja kristīt: “…darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami…” [Mt.28:19] Šī pavēle sniedz atbildi, kurus tad īsti ir jākristī. Tie, kas noliedz zīdaiņu kristīšanu, atsaucas uz Rakstu vietu: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” [Mk.16:16] Šis citāts nenosaka, kurus ir jākristī, bet gan, kuri tiks izglābti. Savā pavēlē kristīt visas tautas, Jēzus nav pieminējis kristāmā cilvēka vecumu, tāpēc būtu aplami nekristīt mazus bērnus. Tie, kas noliedz zīdaiņu kristīšanu, pieļauj nozīmīgu kļūdu, papildus vispārējai kristīšanas pavēlei meklējot īpašas norādes uz zīdaiņu kristīšanu. Tā kā šī pavēle ir vispārīga, tad tā attiecas uz ikvienu, un zīdaiņu kristīšanas noliedzējiem būtu jāatrod Rakstu vieta, kas aizliedz kristīt zīdaiņus. Taču Bībelē nekur nav aizlieguma kristīt zīdaiņus. Sektanti darbojas līdzīgi īpašuma pārvaldniekam, kurš no saimnieka saņēmis pavēli apsēt visu lauku, bet tā kā saimnieks nav neko konkrētu pateicis par mazajām auglīgajām zemes sloksnēm, tad tās paliek neapsētas.

Apustulis Pāvils kristību salīdzina ar apgraizīšanu, kuru veica astoņu dienu veciem puisēniem [Kol.2:11-12]. Apustulis Pēteris saka: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu. Jo šis solījums dots jums un jūsu bērniem…” [Ap.d.2:38-39]. Bībele runā par veselām ģimenēm, kas tika kristītas, taču nekur nav teikts, ka mazi bērni bija palikuši nekristīti. Viss iepriekšminētais norāda par labu zīdaiņu kristīšanai.

Zīdaiņu kristīšanas noliedzēji pieprasa cilvēka atdzimšanu, taču noraida līdzekļus, ar kuriem arī bērni varētu atdzimt. “Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!” [Jņ.3:5] “Kristībā līdz ar Viņu aprakti un Viņā līdzi uzmodināti, ticēdami Dieva spēkam, kas Viņu uzmodinājis no miroņiem.” [Kol.2:12] Sektanti uzsver, ka bērnus nepieciešams tikai svētīt., bet viņi noraida līdzekļus, caur kuriem Jēzus tagad svētī - proti kristību. “Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.” [Gal.3:27] Kristībā bērni uz mūžu saņem Jēzu kā savu apģērbu, kurā tie ir pieņemami debesu valstībai.

Sektanti balsta kristīšanu ticībā, nevis Kristus pavēlē. Viņi apgalvo, ka mazi bērni nevar ticēt. Taču Jēzus saka: “kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani…” [Mt.18:6] Balstoties uz Jēzus sacīto, zīdaiņi [Mt 21:16] ir pat labāki ticīgie nekā pieaugušie, un tiem ir jākalpo par ticības piemēru. Ja jau ticīgie ir jākristī, tad visupirms - zīdaiņi! Tā ir patiesība, ka kristība bez ticības neglābj, tomēr ne jau kristība ir balstīta uz ticību, bet ticība ir balstīta uz kristību.

Kāpēc gan zīdaiņu kristīšanas noliedzēji neņem vērā Bībeli šajā gadījumā? Bez šaubām tam ir savs iemesls. Proti, sektantu mācība maldīgi balstīta uz to, ka cilvēks nav garīgi miris savos grēkos, bet ir spējīgs līdzdarboties savā atgriešanās un atdzimšanas procesā. Tādējādi viņi pielīdzina savu darbošanos Dieva žēlastībai, padarot kristību par Dievam tīkamu darbu. Savukārt luterāņiem kristība ir Dieva darbs, kurā Dievs dāvā mums grēku piedošanu un atjaunošanos. Kristība mums to sniedz, arī tad, kad esam jau pieauguši, ikdienas cerot uz Viņu, jo Dieva derība nemainīga.

Vispirms mums jāaptver cik nožēlojami grēcinieki esam, tad arī žēlastība, ko saņēmām kā zīdaiņi kristībā, būs mums pieņemama.

Turpinājumā: Panest vai aizmest savu krustu?