:: e - BAZNICA ::

KAS TAD IR TĀDA TICĪBA, KURA, KĀ VĒSTA RAKSTI, DARA TAISNU?

Vienkāršiem ļaudīm to var vienkārši izskaidrot: mums ir jātic vārdam, kuru mums ir devis un atklājis Dievs. Bet ticībai, kura attaisno, ir īpatns, īpašs objectum, kuru tā meklē visos Rakstos, kuru tā satver, kuru tā uzlūko, pie kura tā turas, proti, Kristus - mūsu Starpnieks un Pestītājs un žēlastības apsolījums Kristus dēļ (Rom. 3, un 4, Gal. 3). Bet pie šī objectum ticība turas tādā veidā, ka, pirmkārt, no Dieva vārda atzīst Kristus personu, amatu, nopelnu un labos darbus un žēlastības apsolījumu Kristus dēļ, un ka ticība to visu uzskata par patiesu, drošu un noteiktu (Ef. 1, un 4, Kol. 2). Otrkārt, ticība to visu satver nevis kā vienkāršu, patiesu stāstu, bet ticība iekļauj īpaši tevi, tavu personu līdzi kopējā apsolījumā, lai tu Kristu un visus Viņa labos darbus, kurus Tēvs tev rāda, sniedz un dod vārdā un sakramentos, ar sirsnīgām alkām, paļāvību un uzticību satvertu un pieņemtu savai personai un tā turētos pie Viņa, lai tu savu uzticību un paļāvību (lai gan tas bieži notiek smagos kārdinājumos un lielā vājumā) balstītu uz to, ka Dievs Kristus dēļ piedod tev tavus grēkus, pieņem tevi žēlastībā un padara tevi par savu bērnu un mūžīgās dzīvības mantinieku (Jņ. 1 un 3, Rom. 1, 3, 4, 5, 8, 10, 1. Tim. 1, Mt. 9, Lk. 7).

Lasīt tālāk »

VAI MĀCĪTĀJAM ARĪ PAR ŠO ARTIKULU IR KAUT KAS JĀMĀCA, UN VAI ARĪ KRISTIETIS PAR TO DRĪKST KAUT KO ZINĀT?

Tā kā svētie, dievišķie Raksti šo artikulu - ka Dievs ir izredzējis, izvēlējis un nolicis izredzētos pestīšanai Kristū pirms mūžīgiem laikiem - nevis nejauši piemin vienā vietā, bet gan pamatīgi par to runā un to lieto daudzās vietās, tad arī šo mācību, ja tā tiek pasniegta pēc dievišķo Rakstu parauga, nevar un nevajag uzskatīt par nederīgu, nesvarīgu vai par ļaunu un kaitīgu. Mācītājiem ir jāpazīst šī artikula galvenie izteikumi, tādi kā Mt. 20 un 22, Lk. 10, Jņ. 13 un 15, Ap. d. 13, Rom. 8, 9, 10, 11, 1. Kor. 1, Ef. 1, 2. Tim. 1 un 2, Gal. 1, 2. Tes. 2, Atkl. 20.

Lasīt tālāk »

KAD NU DIEVS, KĀ IR TEIKTS, CILVĒKAM PIEDOD GRĒKUS, VAI TAD VIŅŠ ĻAUJ TAM PALIKT GRĒKOS UN TOS TURPINĀT BEZ KĀDĀM IZMAIŅĀM?

Nē, bet kaut arī svētajos šajā dzīvē vēl paliek grēks (Rom. 7, Ps. 32), tomēr Dievs tiem, kas ir attaisnoti caur ticību, dod savu Svēto Garu, kurš viņus pārveido un atjauno (Rom. 12, Ef. 4, Kol. 3). Svētais Gars arī sasaista kopā atdzimšanu un atjaunošanos (Tit. 3). Jo Kristus mūs ir izpircis tik dārgi ne tāpēc, lai mums būtu kāda priekšrocība zaimot un gānīt, lai mēs brīvi un bez bailēm dzīvotu visās ļaundarībās (Rom. 3, 6, 1. Tes. 4), bet gan, lai mēs būtu īpaša, sevišķa tauta, kas ir čakla labos darbos, noraida bezdievīgu dzīvi, kalpo Viņam svētumā un taisnībā, dzīvo jaunajā dzīvē un labajos darbos (Tit. 2, Lk. 1, Rom. 6, Ef. 2, 2. Kor. 2).

Lasīt tālāk »

TĀ KĀ KRISTUS SAKA, KA IR GRĒKS JEB APGRĒCĪBA PRET SVĒTO GARU, KAS NETIKS PIEDOTA NE ŠAJĀ, NE NĀKAMAJĀ PASAULĒ (MT. 12, MK. 3, LK. 12), - VAI DRĪKSTĒTU VAJADZĒTU ĀTRI UN VIENKĀRŠI SPRIEST, KA KĀDAM IR ŠĀDS GRĒKS?

Šajā jautājumā ir krietni jāuzmanās, lai kopējais Evaņģēlija apsolījums netiktu mācīts tā, it kā daži grēki būtu tik lieli un smagi, ka tie nevarētu tikt piedoti grēciniekam, pat ja viņš atgriežas un tic Kristum. Jo tas nebūtu nekas cits kā mācīt, ka Kristus nopelns nav pietiekams; tā nabaga sirdsapziņa varētu nonākt izmisumā. Senbaznīcā par to ir tikuši izplatīti dažādi maldīgi un kaitīgi viedokļi. Daži ir izteikušies šādi - ja kāds pēc Kristības saņemšanas krīt grēkā, tas viņam nevar tikt piedots. Taču Pāvils šim viedoklim atklāti runā pretī ar korintiešu un galatiešu piemēru, kuri pēc Kristības krita un tomēr atkal tika salīdzināti ar Dievu (2. Kor. 2, Gal. 4). Tā saka arī Kristus par brāļiem, tas ir, - kristiešiem: ne septiņas, bet septiņdesmit reiz septiņas [reizes ir jāpiedod] (Mt. 18, Lk. 17).

Lasīt tālāk »

KAS PIEDER PIE JAUNĀS DERĪBAS SAKRAMENTA?

Divas lietas: pirmkārt, ārējais, redzamais elements, zīme, rituāls jeb darbība, kas ir Kristus nolikta, iedibināta caur īpašu vārdu un pavēli Jaunajā Derībā, un visai Baznīcai to ir pavēlēts lietot līdz pat pasaules galam.

Otrkārt, vārds jeb žēlastības apsolījums, proti, - šie sakramenti ir Kristus iedibināti lietošanai tādēļ, ka Viņš caur tiem kā caur ārēju līdzekli un zīmi grib katram ticīgajam dot, nodrošināt, apstiprināt un uz viņu īpaši attiecināt žēlastības apsolījumu, kas Evaņģēlijā vispārīgā veidā tiek apsolīts un sniegts visiem kopīgi.

Lasīt tālāk »

KAS IR KRISTĪBA?

Kristība nav tikai ūdens vien, bet tāds ūdens, kas Dieva pavēlē ietverts un ar Dieva vārdiem savienots.

Lasīt tālāk »

KAS IR TĀ KUNGA VAKARĒDIENS?

Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un patiesās asinis zem maizes un vīna [zīmēm], kuras ēst un dzert, Viņu pieminot, mums ir paša Kristus pavēlēts.

Lasīt tālāk »

KO KRISTUS DĒVĒ PAR DEBESU VALSTĪBAS ATSLĒGĀM?

Vārdu, pasludinājumu, mācību jeb amatu, kurā pēc Dieva pavēles un dievišķā spēkā tiek paturēti grēki neticīgajiem un tiem, kas tos nenožēlo, bet Kristus dēļ tie tiek atlaisti un piedoti ticīgajiem un tiem, kas grēkus nožēlo (Mt.16:19, Jņ.20:23).

Lasīt tālāk »

VAI KRISTIETIM VAJAG LŪGT, VAI ARĪ VIŅAM IR BRĪVA IZVĒLE?

Lūgšana kristiešiem nekādā ziņā nav brīva vai otršķirīga lieta, bet tā ir Dieva griba un pavēle, lai Dieva bērni piesauktu savu Dievu un Tēvu, un darītu to nevis vienreiz vai divreiz, bet visur un vienmēr. Lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. [1.Tes.5:17-18] Tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. [Lk.18:1] Es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas. [1.Tim.2:1] Tev būs pielūgt to Kungu, savu Dievu. [5.Moz.6:5] Un piesauc mani bēdu laikā. [Ps.50:15] Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit. [Mt.7:7] Tos, kuri nepiesauc Dieva Vārdu, Dievs pieskaita pagāniem, kas ir ļaunums Viņa priekšā, pār tiem Viņš izlies savu bardzību (Ps.14:4, 79:6; Jer.10:25), turpretī patiesas Baznīcas un Dieva svēto pazīšanas zīme ir: tie piesauc tā Kunga vārdu (1.Kor.1:2).

Lasīt tālāk »

VAI IR JĀPIESAUC SVĒTIE, KURI IR ŠĶĪRUŠIES NO ŠĪS DZĪVES?

Nē, jo pielūgt ko citu nekā vienīgo Dievu ir grēks pret pirmo bausli (Mt.4:10). Pielūgšana ietver tā Kunga Vārda piesaukšanu visās bēdās (Ps.50:15), un Dievs nedod savu godu nevienam, kurš nav Dievs (Jes.48:11). Tāpēc arī Kristus lūgšanu ir veidojis tā, lai mēs piesauktu to, kurš ir un kurš tiek saukts Mūsu Tēvs debesīs, un nobeidzas ar vārdiem: Jo Tev pieder valstība utt.

Lasīt tālāk »