Iespējams, neviens cits jautājums neliek mums tik dziļi pārdomāt mūsu amatu, tā būtību un uzdevumu, nepieciešamību pēc tā un tā apsolījumu kā tēma, kuru mēs tagad apskatīsim. Visur, kur teoloģija kļūst praktiskāka, tā saskaras ar šo problēmu. Dižākie kristiešu teologi to ir apcerējuši, un tā ir ietekmējusi visas pasaules baznīcas, “katoļu” ne mazāk kā “protestantiskās”. Tā nav tikai protestantisma vai īpaši luterisma problēma. Austrumu un Rietumu katoļu baznīcās arī ir bijušas problēmas ar sprediķošanu un Svēto Vakarēdienu. Piemēram, Austrumu ortodoksā baznīca, kas ir ieguvusi stabilu stāvokli Rietumos, tādēļ ka daudz ortodokso kristiešu no Austrumu valstīm ir pārcēlušies uz turieni, nevar būt apmierināta ar to, kā tās “svētā liturģija” tiek noturēta liturģiskajās valodās, kuras jaunākās paaudzes vairs nesaprot. Viņiem ir jāievēro viņu princips, ka liturģija ir jāsvin valodā, kuru cilvēki saprot. Ir jau izveidots tulkojums angļu valodā. Vai Austrumu baznīca kādreiz var aizmirst, ka tās lielākais sprediķotājs bija Jānis Hrizostoms un ka nepietiek tikai ar to, ka viņa ikona tiek godāta, bet ka ir jāseko arī viņa piemēram?
Lasīt tālāk »
...
« Vai luterāņi ar godbijību celebrē misi?
Tomēr tiek iebilsts, ka nedrīkst neievērot ekseģēzes sasniegumus un četrus gadsimtus ilgušās vēsturiskās pētniecības atklājumus. Uz to mums ir jāatbild, ka luteriskā baznīca nedomā turēties pie 16.gadsimta formulējumiem, tos nepārbaudot. Mēs noteikti atstājam sev tiesības Bultmaņa Jaunās Derības interpretāciju (minot tikai visredzamāko mūsdienu piemēru) neuzskatīt par patiesi nopietnu ekseģēzi. Saskaņā ar to Jēzus sevi vispār neuzskatīja par Kristu, un visi pieņēmumi par Viņu kā par Vienpiedzimušo no Jaunavas Marijas, Dieva Jēru, kas nes pasaules grēkus, Viņa nāvi un augšāmcelšanos tiek uzskatīti par mītiem. Mēs šādu skaidrojumu neuztveram nopietni pat no vēsturiskās pētniecības viedokļa.
Lasīt tālāk »
...
Nepatiesi tiek apsūdzētas mūsu draudzes, ka viņas pavisam atmetot misi. Katrā ziņā mise pie mums top paturēta un celebrēta ar visu godbijību. .. Ļaudis pie mums ir pieraduši, ka sakramentu kopīgi bauda tikai tādi, kuri uz to ir sagatavojušies, un tas tikai pavairo godbijību un reliģisko ceremoniju svētu turēšanu. Neviens netop pielaists, ja iepriekš nav pārbaudīts un uzklausīts. Ļaudis tiek arī mācīti par sakramenta cienīgu lietošanu, un cik daudz iepriecinājuma tas atnes baiļu pilnām sirdīm, lai tad mācās ticēt Dievam un visu labu no Dieva sagaidīt un izlūgties. Tāds dievkalpojums Dievam patīkams, tāda sakramenta saņemšana vairo godbijību pret Dievu. Tātad nav tā, ka pie mūsu pretiniekiem mise notiktu ar lielāku reliģiozitāti kā pie mums [Augsburgas ticības apliecības 24.artikuls].
Lasīt tālāk »
...
« Meklēt lai atrastu
Bet vai mācība par Svēto Trīsvienību un līdz ar to mācība par Svēto Garu tiešām tika pabeigta? Tāda bija baznīcas pārliecība. Tomēr patiesībā daudzi jautājumi palika neatbildēti, kā to rāda turpmākā vēstures gaita.
Lasīt tālāk »
...
« Ieskats mācībā par Svēto Garu
Mēs, modernie cilvēki, vairs neatrodam Svēto Garu tur, kur Viņš būtu jāmeklē. Kaut kādā mērā to var teikt par visu baznīcas pastāvēšanas vēsturi, jau kopš tām dienām, kad Pāvilam vajadzēja mācīt Korintas draudzei, ka nemanāmākie Svētā Gara darbi ir Viņa dižākie darbi. Bet jo īpaši tas ir attiecināms uz mums, kas vairs nesaprotam Svētā Gara saistību ar ārējiem žēlastības līdzekļiem un, iespējams, pat vairs negribam neko dzirdēt par to.
Lasīt tālāk »
...
Šai vēstulei būtu vajadzējis pienākt Vasarsvētkos – bet baznīcā jau vienmēr ir Vasarsvētki, vai tā tam vajadzētu būt. Katra svētdiena nav tikai Lieldienu diena, bet mazliet arī Vasarsvētki. Tādēļ varbūt mani sveicieni jums nebūs pārāk novēloti. Mācība par Svēto Garu, ko mēs šeit apskatīsim, atrodas visu ar baznīcu un svēto kalpošanu saistīto jautājumu un vajadzību pamatā, kuras skar mūs dienu no dienas. Tā kā mēs apskatīsim vairākas dogmatiskas un vēsturiskas problēmas, kas ir saistītas ar šo mācību, lai tas noder mums visiem.
Lasīt tālāk »
...
« Svētā Kristība
Kas ir veicinājis reformātu mācības izveidošanos? Kaut ko līdzīgu mēs varam novērot arī mācībā par Svēto Vakarēdienu. No vienas puses, tiek noraidīts Cvinglija tīrais simbolisms. Viņš Kristību saredzēja tikai kā zīmi, kas atklāti apliecina, ka kāds ir kristietis, tāpat kā baltais krusts uz Šveices konfederāta biedra apģērba norādīja, ka šis cilvēks ir Šveices konfederāta biedrs. No otras puses, līdz ar Romas baznīcas opus operatum mācību par sakramentiem tiek noraidīta arī luterāņu – un Jaunās Derības – zīmes un darbības identifikācija.
Lasīt tālāk »
...
Aplūkojot mācību par svēto Kristību, mūsu laikabiedriem kļūst daudz skaidrākas atšķirības starp ticības apliecinājumiem reformācijas laikā. Jau XVI gadsimtā līdzās strīdam par Svēto Vakarēdienu notika ļoti dzīvas un atklājošas debates par Kristību, no kurām vissvarīgākās bija Mompelgardas kolokvijā starp Andreasu un Bezu. Bet, tā kā luterāņi un reformāti saglabāja un cīņā pret baptistiem aizsargāja bērnu Kristības praksi, tajā laikā netika pietiekami norādīts uz atšķirībām, kādas pastāvēja starp ticības apliecībām, arī izpratni par žēlastības līdzekļiem.
Lasīt tālāk »
...
« Ko nozīmē “apustulisks”?
Ticības lielās patiesības, kuru atzīšanai Svētais Gars vadīja Kristus baznīcu pirmo gadsimtu smagajos doktrinālajos strīdos un kuras kā patieso Svēto Rakstu interpretāciju atzina visu laiku ortodoksā baznīca, nav zaudējušas savu patiesumu arī šodien, tikai tāpēc vien, ka tās ir bijušas pārprastas, izkropļotas vai pat falsificētas. Ja ir kāda īpaša lieta, ko mūsdienu evaņģēliskā teoloģija ir iemācījusies no Lutera un reformācijas ticības apliecībām, tad tā ir ārkārtīgi nopietnā attieksme pret senbaznīcu kopumā. Baznīcas vēsture neapstājās, kā, šķiet, domā daudzi mūsdienu jaunie teologi, līdz ar pēdējā apustuļa nāvi un neatsākās tad, kad parādījās Luters. Šajā teologu paaudzē vērojamais patristikas studiju un zināšanu pagrimums draud kļūt par katastrofu mūsu teoloģijai, ja vien tas netiks kaut kādā veidā apturēts. Baznīca bez patristikas kļūst par sektu.
Lasīt tālāk »
...
« Apustuliska = pareizā ticībā paliekoša
Šis īsais pārskats par izteikuma “apustuliska baznīca” vēsturi šeit būtu pietikams. Ko šeit nozīmē “apustulisks”? Kāpēc tas tika iekļauts ticības apliecībā?
Lasīt tālāk »
...
Atsauces (0)