17. Ko Dievs mums aizliedz ar pirmo bausli?


8. post Trinitatis svētdienā

Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. [Mt.7:15-21]

No šī Evaņģēlija mums ir jāmācās, īpaši tiem no mums, kuri grib būt kristieši, ka Dievs neatlaidīgi atgādina un brīdina čakli un labprāt klausīties Dieva vārdu un sargāties no viltus praviešiem. It kā Viņš gribētu teikt: mīļie bērni, es jums atgādinu un uzticīgi brīdinu. Tagad Dieva vārdu sludina skolā un baznīcā — uzlūkojiet to un pieņemiet, kamēr tas jums ir. Ja jūs to nedarīsiet, tad viss atkal nonāks pie tā, ka tas jums tiks atņemts un jums vajadzēs klausīties velnu.

Jo tā tas notiek: kas negrib klausīties Kristu, tam jāklausās velns. Kas no Dieva vārda negrib mācīties savu svētlaimību, godu un tikumību, tas no velna mācās visas nekrietnības un kaites. Dieva vārds māca, kā nonāk debesīs. No velna mācās, kā nobrauc ellē. Dieva vārds māca mieru un visu labo, no velna mācās postu un ciešanas. Tos gan mīļais Kungs ir pieredzējis, tāpēc Viņš uzticīgi brīdina savus mācekļus un kristiešus un saka: uzlūkojiet un mācieties Dieva vārdu čakli un labprāt, kamēr jums tas ir. Ja jūs to darīsiet, tad jums viss labi izdosies, bet, ja jūs to nedarīsiet, tad pienāks laiks, kad jūs labprāt to gribēsiet dzirdēt, ja vien jums tas būtu. Tā nu mūsu mīļais Kungs Jēzus Kristus māca un brīdina šajā Evaņģēlijā, kā ir teikts, lai mēs cieši paliktu pie Dieva vārda un to uzticīgi mācītos. Ja mēs to darīsim, mums nav ko bīties, bet, ja mēs to nedarīsim, tad mums jāklausās velnu.

Un nav neviena, kā mēs ļaujam sev iestāstīt, kas labprāt gribētu klausīties velnu, jo velns ir melu un nāves gars, kas nevar nekā cita, kā nonāvēt, pavedināt un sagādāt ļaudīm dažādas ciešanas. Kā viņš jau to cilvēku ciltij ir pietiekami parādījis. Jo jau sākumā viņš caur Ādama un Ievas krišanu ir izdarījis tā, ka visiem mums, cilvēkiem, ir jāmirst. No svētās kārtas, kurā sākotnēji bija radīts cilvēks, velns mūs ir vedis nāvē, lai mēs būtu grēka pilni, pakļauti Dieva dusmām, tiktu nonāvēti un mirtu. šī nolādētā gara, velna, dēļ mēs visi esam grēcinieki un dusmu bērni un mums ir jāmirst.

Tam jābūt mums jo stingram brīdinājumam, lai mēs mīļāk klausītos Dieva vārdu nekā velnu. Jo šeit mēs dzirdam, ka Kristus saka: Dievs negrib to pieļaut un Viņš uzliks mums sodu; ja mēs negribam klausīties Viņa vārdu, tad mums ir jāklausās velnu. It kā Viņš gribētu teikt: Ādams un Ieva ar savu pārkāpumu ir nopelnījuši nāvi un Dieva dusmas un visus jūs ir līdz ar sevi pazudinājuši, tā ka jūs un visi jūsu pēcnācēji esat grēcinieki un jums ir jāmirst. Bet es jums šajā postā esmu palīdzējis, lai jūs tiktu brīvi no grēkiem un nāves, un gribu jums palīdzēt vēl. Tāpēc es esmu jums devis savu vārdu: ja nu jūs to nesatverat, tad jums ies kā Ādamam un Ievai paradīzē, kad vii āvās caur velnu sevi aizvest no vārda.

Tā mums ir noticis pāvestībā. Tur mums bija jāklausās velns un gandrīz vai jāpielūdz tas, ko kurš katrs mūks, ja atļauts teikt, ir nopirdies un atvieglojis vēderu, līdz mēs galu galā esam pazaudējuši Evaņģēliju, Kristību, sakramentu un visu. Pēc tam mēs esam devušies uz Romu, uz kompostelu pie Sv. Jēkaba, un esam darījuši visu, uz ko šie pāvesta augoņi ir vadījuši un virzījuši, līdz esam pielūguši arī viņu utis un blusas, jā, arī viņu apakšbikses. Bet nu Dievs ir atkal nācis pie mums un devis mums atpakaļ sava mīļā vārda svētlaimīgo gaismu un atpestījis mūs no šīs tumsības un akluma. Par to mums ir no sirds jāpateicas Dievam un tas čakli jāmācās. Bet kas notiek? Dievs pirms tam mūs ir pārmācījis, tomēr tas nelīdz. Tagad mēs esam brīvi no pāvesta un atkal zinām, kas ir Evaņģēlijs, Kristība un sakraments un kādi augļi mums ir no tiem, proti, ka mēs esam Dieva bērni un kļūsim svētlaimīgi. Bet kā notiek? Jauns vai vecs — vārdu neievēro, tādēļ ka ir norūpējies par citām domām. 0, vii saka, vai es no tā būšu paēdis! Ko ta debess? Vai ta es tur dabūs milt’s! Ja mēs tā izturamies pret vārdu, tad arī ar mums notiks tā, kā tas jau ir acu priekšā, ka nāk šķeltnieki un sektas, kuri velnu ieved atpakaļ.

Te mūsu Kungs Kristus uzticīgi brīdina un saka: piesargieties, palieciet pie Dieva vārda, klausieties to labprāt un mācieties to čakli. Ja jūs to darīsiet, tad es būšu pie jums ar žēlastību. Bet, ja jūs to nedarīsiet, tad es varu jums apsolīt: nāks viltus pravieši un vilki, kuri jūs saplosīs. Tāpēc piesargieties gan, lai jūs cieši turētos pie mana vārda — tā velns jūs atkal nepavedinās. Jo, kad jūs pametat manu vārdu, jūs atkal tiksiet pievilti.

Tas nu ir uzticams brīdinājums, kuram mūs no tiesas ir jāmudina Dieva vārdu čakli klausīties un mācīties. Bet tas diemžēl palīdz maz. Tagad daudzi no jums ir tādi, kuri saka: o, es jau Evaņģēliju esmu iemācījies, es protu to tagad pilnīgi labi un man pēc tā nav vajadzības. Jā, daudzi arī iedrošinās izteikties tā: ko mums vairs vajag no draudzes mācītāja un sludinātāja? Vai tad mēs nevaram to labi lasīt mājās? Un tā bez bailēm nonāk līdz tam, ka nelasa to arī mājās. Un, ja ari viņi to lasa mājās, tas tomēr nav ne tik auglīgi, ne tik spēcīgi, cik spēcīgs vārds ir atklātā sludināšanā un no sludinātāja mutes, kuram Dievs ir pavēlējis un nolicis to tev sludināt un teikt. Tādus ļaudis Kristus šeit brīdina un saka: piesargieties, jūs tiksiet pievilti, pie jums nāks viltus pravieši, un viņi nāks avju drānās. Jums nevajag domāt, ka viltus pravietis nāks un atzīs, ka viņš ir melis, un teiks: es gribu jūs piekrāpt, pavedināt un aizvest pie velna — tā viņš noteikti neteiks. Visi viltus pravieši nāk avju drānās, tāpēc tāda jūsu pārdrošība nav laba. Sargies, jo tieši tu esi viens no tiem skolniekiem, kurus piekrāps velns. Ja tu esi tik kūtrs pie Dieva vārda, tad tev ir jāzina, ka velns jau ir spēris soli pie tavām durvīm.

Mums ir labi jāielāgo, ka velns nenāks vilka kažokā, bet gan viņam būs aitas kažoks. Kā mūsdienās anabaptisti un strīdus gari nāk pielabināties ar saldiem, glaimīgiem vārdiem: mīļais bērns, līdz šim tu esi dzirdējis daudz sludinātāju, bet tev nav sludināts pareizi, tev vajag ne tikai Dieva vārdu, bet arī Garu, Garu tev vajag. Ticības sprediķī Kristus nav tev pareizi attēlots, tev vajag iet augstāk. Ar šādiem vārdiem viņi padara cilvēkus ziņkārīgus, lai tie viņos ieklausītos un teiktu: nu ko, tas tomēr ir ievērības cienīgi. Velns piezogas tā, ka šķiet, tas ir Sv. Pāvīls, jā, pat eņģelis no debesīm.

Tāpēc mums no velna ir labi jāsargās. Vilks nevienu nepiemānītu, ja viņš nāktu vilka izskatā, un tikpat maz arī avs paliktu mierīgi stāvot un ļautu labprāt sevi saplosīt, ja tā pamanītu vilku. Bet kad vilkam ir avs kažoks, tad avs ir piekrāpta, tuvojas viņam un neraizējas par briesmām. Tā dara arī velns. Ja viņš nāktu savā izskatā, tad nebūtu nekādu briesmu. Jo kas gan gribētu klausīt velnu un kļūt par viņa apustuli? Bet, ja velns izliekas, kā saka Sv. Pāvils 2.Kor.11:14, par gaismas eņģeli, tad tās ir briesmas. Tādēļ lai katrs ir brīdināts un lai cītīgi mācās. Jo parasti netic tam, cik velns var būt liels krāpnieks un šur tur izskatās skaistāks par jā, skaistāks par pašu Kristu. Un viņa kalpi izliekas par taisnības sludinātājiem, ka tie, kas viņus dzird, beigu beigās sāk runāt: ei, es esmu bijis daudzās vietās un dzirdējis daudzus sprediķus, bet nekad neesmu dzirdējis to, ko dzirdu tagad. Šeit patiesi ir Gars. Tā nu sēž nabaga muļķis, muti atpletis, klausās un domā, ka viss, ko velns saka caur saviem apustuļiem, ir tīrākā, skaidrākā patiesība, un tā viņš sevi pazudina.

Tā notiek arī mājās ar kungiem, kundzēm, kalpiem un kalponēm. Tur atrodas kāds ļauns kaimiņš, kas modina ziņkāri kaimiņa saimes ļaudīs, izturas nevis kā naidnieks, bet gan nāk ar skaistiem, saldiem, glaimīgiem vārdiem un saka: Mīļais Hans, mīļā Grieta, vai tad tu nevari sev dabūt citu kungu vai kundzi, kuri tevi tā nesistu un nemocītu? Tavs kungs, tava kundze nedomā par tevi labi, viņi ir pārāk stingri utt.. Ar šādiem un līdzīgiem vārdiem ļaunais kaimiņš panāk, ka kalps un kalpone spriež, ka viņš domā to ļoti labi — bet viņš taču aizvilina šos saimes ļaudis no laba dienesta. Kā gan šīs indīgās mēles spēj tā izlikties, ka viņi tā piekrāpj kādu nabaga cilvēku, izturas kā labākie draugi un taču ir ļaunākie naidnieki. Līdzīgi kā notiek mājās, kad saimes ļaudis bieži vien tiek piekrāpti ar ļaunu mēļu saldiem vārdiem: tā notiek arī baznīcā, ka velns mūs piekrāpj nevis ar solījumiem, bet gan ar to, ka izliekas par Kristus apustuli. Visās malās ir tādi, kas avju drēbēs piemāna nabaga ļaudis mājās un nabaga cilvēku baznīcā, lai viņi tiktu saplosīti. Kā klāsta par vilkiem: kad viņi ir izsalkuši, gaudo un rej kā suņi un tā piekrāpj nabaga aitiņas, lai tās stāvētu mierīgi un tām varētu uzklupt. Līdzīgi stāsta par daudziem citiem zvēriem, ka viņi maina izskatu un balsi, tā lai abi — lops un cilvēks — tiktu piekrāpti.

Tāpēc Kristus šeit brīdina un saka: mīļais cilvēk, mīļais bērns, sargies, neuzklausi nevienu citu kā mani un manus apustuļus, nevērsies ne pie viena glaimotāja, turies pie mana vārda un pie baznīcas, kura saka: es ticu Jēzum Kristum, kas mūsu, cilvēku, un mūsu svētlaimības dēļ ir nokāpis no debesīm utt.. Runā tam līdzi un saki: es ticu, ka esmu kristīts un kļūšu svētlaimīgs tikai caur manu mīļo Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu. Tādēļ stāvi klusu, tu, medussaldā mēle, tu nāc pielavīties avs drēbēs, un tomēr tu esi nolādētais velns.

Tā ir jādara arī mājās, ir jābūt paklausīgiem tēvam, mātei, kungam, kundzei. Kad nu nāk kāda ļauna mēle un saka: mīļais bērns, vai tu neredzi, cik skarbi ar tevi apietas? Par tevi nedomā uzticībā, tu varētu savas lietas uzlabot un būt vietā, kur tavas dienas būs labākas. Kad to dzird kāds nabaga bērns, viņš domā, ka viņam vēl labu, tam klausa un domā, ka dara pareizi, un neredz, ka viņš apmelo Dieva vārdu, kas pavēl godināt tēvu un māti, kalpot kungam un kundzei un būt paklausīgam. Tā viņš klausa velnu, kad viņš izliekas labs. Bet, kas negrib būt piekrāpts, tas sargājas no šīm ļaunajām mēlēm un seko Dieva vārdam. Jo no diviem var būt tikai viens: vai nu čakli klausīt Dievu, vai velnu, nekā citādi nevar būt.

Bet kādu algu dod vilks vai velns? Tēvs un māte gan noper ar žagariem, tomēr viņi dod ēdienu un dzērienu un ļauj bērnam dzīvot mājā. Dievs gan arī savā vārdā visā stingrībā noper to, kas nav paklausīgs Viņa vārdam, bet tomēr apsola un dod savu žēlastību un svētlaimību tiem, kas vēršas pie Viņa ar lūgšanu un tic Viņa Dēlam. Bet ko dod velns? Viņš saplosa, saka šeit Kristus. Tāpēc, ja kāds jau ilgi klausa velnam un tam seko, tas jau ir saplosīts. Pēc Svētajiem Rakstiem tas nozīmē būt mūžam pazudušam kopā ar velnu elles bezdibenī. Tā tas notika Ādamam un Ievai paradīzē. Pie viņiem velns nāca ar skaistiem, saldiem vārdiem: “Vai Dievs Tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem Jūs nemirsit vis, bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns.” Tās bija avs drēbes, kurās pielavījās velns. Bet, kad viņi paklausīja un ēda ābolu, nāca mūžīgās pazušanas alga. Un Ādamam un Ievai būtu jāpaliek mūžīgā nāvē, ja nebūtu apsolīts un nācis Kristus, kas palīdzēja viņiem no turienes izkļūt.

Līdzīgi notiek arī mājās. Kas negrib paklausīt tēvam, mātei, kundzei, kungam, ko taču ir pavēlējis Dievs, tas beigās paklausīs bendem. Kas negrib ļaut sevi audzināt ar tēva žagariem, to audzinās bendes virve. Tēvs un māte, kaut arī viņi noper ar žagariem, vii tomēr dzīvē palīdz, bet bende nocērt tev galvu. Tā velns beigās atlīdzina saviem bērniem, kaut arī sākumā viņš ir pielavījies ar skaistiem, saldiem vārdiem. Jo visās kārtās notiek tā un nevar notikt savādāk: kas negrib klausīties Dievu, tam jāklausa velns. Bet, kas turas pie Dieva vārda, tam ir mūžīgā dzīvība un žēlīgs Dievs, kurš viņam dara visu labo, viņu svētī un dod visu, kas viņam vajadzīgs, šeit un tur. Dievs negrib mūs saplosīt, kā saplosa velns. Kaut arī Dievs šad un tad nedaudz ieper: to Viņam vajag darīt, ar to Viņš ciešāk tur ļaudis pie sava vārda. Bet Viņa rīkstes nav tik ļaunas kā bendes virve un velns, kurš saplosa, kas paliek mūžīgi.

Velns gan labi pasniedz to, ar ko viņš pielavās, bet piesargies un paliec ticībā vārdam un paklausībā tavam tēvam, tavai mātei, tavam kungam un tavai kundzei, tā tu netiksi saplosīts. Ja ne, tad pie tevis nāks velns caur saviem praviešiem avs drēbēs un tevi piekrāps, kā arī viņš nāca pie Ādama un Ievas, un piekrāpa viņus. Jo līdzīgi kā viņš nāca pie tiem čūskas izskatā un teica: “Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsiet kā Dievs”, tā pie tevis nāks velna pravieši un gan baznīcā, gan mājās tev teiks: kāpēc tu gribi iet uz baznīcu un klausīties Dieva vārdu? Ko tev palīdzēs vārds? To dara Gars. Tāpat arī: kāpēc tu gribi klausīt tēvam? Kāpēc tu gribi kalpot kungam? Kaut kur citur tu vari dabūt ko labāku. Ja nu tu gribi ticēt velnam, tad dari vien tā, mīļais bērns, gan jau tu sapratīsi, kā tevi ir piekrāpušas šīs avs drēbes un atrāvušas tevi no Dieva.

Tāpēc šodien pasaulē visi ir tā izlaidušies, ka neviens nespēj ar ļaudīm, bērniem, mājas saimi sadzīvot un ka šāda laupīšana, zagšana, nepaklausība un neuzticība ir visās malās. Un ikviens nicina Dieva vārdu un vārda vietā klausās velnu viņa praviešos gan baznīcā, gan mājās. Tāpēc te nevar būt patiesas ticības Dievam, patiesas paklausības cilvēkiem, nevar būt mīlestības un uzticības. Bet, kur nav patiesas ticības Dievam un patiesas paklausības cilvēkiem, tur gan pēc tam jāseko mērim, dārdzībai, badam, karam un visām nelaimēm. Tā ir alga par to, ka tā nicina Dieva vārdu.

Tāpēc lai ikviens čakli uzlūko Dieva vārdu un saka: es gribu palikt pie Dieva vārda, gribu tam ticēt un sekot un šajā ticībā būt paklausīgs savam tēvam un mātei, un čakli kalpot savam kungam. Kas runā tam preū, to es negribu dzirdēt un negribu tam sekot, lai cik tas saldi arī neskanētu. Jo to es zinu droši: ja es palieku pie vārda, ticu Dievam, esmu paklausīgs vecākiem, saviem kungiem utt., tad man ir žēlīgs Dievs un velns mani nevar saplosīt. Kaut arī man par to ir kas jācieš, tas nekaitē. Ir labāk šeit, pie Dieva, kaut ko ciest nekā tur, pie velna, tikt saplosītam. Tā es daru, turos pie vārda, čakli to sludinu un rūpējos par savu amatu. Kaut arī par vārdu un manu amatu man ir jācieš, tas nav svarīgi. Man ir labāk, ka mani Kristus dēļ pāvests un viņa piekritēji nolamā par ķeceri nekā, ja es kopā ar pāvestu apmeloju Kristu un tieku kopā ar velnu uz mūžiem pazudināts.

Tā nu mums no šī Evaņģēlija ir jāmācās: kas negrib klausīt Dievu Viņa vārdā, tam jāklausa velns. Kas negrib paklausīt tēvu un māti, tas paklausa Meistaru Hansu[1]. Kas negrib sekot labam draugam, tas seko ļaundarim un krāpniekam. Kad nāk velns, viņš nāk avs drēbēs un saka saldus vārdus, bet beigās tas nozīmē būt saplosītam — šeit — miesā, godā un mantā, tur— dvēselē. Tāpēc mums ir jāmācās paklausīt Dievam Viņa vārdā, lai mēs netiktu saplosīti, bet gan, lai šeit mums būtu labas dienas un tur mēs varētu kļūt mūžam svētlaimīgi. To dod mums žēlīgi, mūsu mīļais Dievs un Tēvs, caur savu Svēto Garu, Jēzus Kristus, mūsu Kunga, dēļ. Āmen.


[1] – viduslaikos bendi sauca par Meistaru Hansu.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.