298. Kādā veidā ir izdarāma kristība?


5. svētdienā pēc Vasarssvētku atsvētes

Kādu reizi ļaudis pie Viņa spiedās un klausījās Dieva vārdus, bet Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera. Tad Viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus. Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, un lūdza nocelt mazliet no malas, un Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas. Un, beidzis runāt, Viņš sacīja uz Sīmani: “Dodies uz augšu un izmet savus tīklus.” Un Sīmanis atbildēja un Viņam sacīja: “Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par lomu, ko tie bija vilkuši, tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: “Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.” Un, savas laivas uz krasta vilkuši, tie atstāja visu un gāja Viņam līdzi. [Lk.5:1-11]


Draugi, vai jums nešķiet dīvaini šie dzirdētie Evaņģēlija vārdi: “Viņš nosēdās un mācīja ļaudis no laivas.” Pie mums taču ir tik ļoti pieraksts, ka pēc nolasītā Dieva vārda un sacītās lūgšanas – draudze ir lūgta apsēsties, bet mācītājs stāv. Mācītājs stāvot sludina un māca, bet draudze sēžot mācās un klausās. Taču stāv rakstīts: “Viņš nosēdās un mācīja.” Šad tad man ienāk prātā doma – kā būtu, ja šoreiz mēs rīkotos savādāk: es apsēstos, bet jūs paliktu stāvot? Bet ne par to būs šī rīta sprediķis.

Es noteikti zinu šeit – mūsu vidū ir kādi, kam visai noteikti patīk makšķerēt. Es pieņemu ir arī tādi, kas nodarbojas ar zvejniecību. Kādas gan izjūtas vai domas viņus pārņem dzirdot par laivām, tīkliem vai zivīm? Bet arī ne par to būs šī rīta sprediķis.

Kā tad tā? Par to nebūs sprediķis, un par šo arī – ne Neviļus rodas jautājums: par ko tad būs šī rīta sprediķis?

Atbildot – sacīšu: šīsdienas svētrunai esmu izvēlējies samērā vienkāršu, tomēr ļoti praktisku nosaukumu: Kā iemantot mūžību? Jeb citiem vienkāršākiem vārdiem sakot: Kā nokļūt debesīs? Un kas gan varētu būt nozīmīgāks un praktiskāks par stāvēšanu vai sēdēšanu, makšķerēšanu vai zvejošanu, laivām vai zivīm? Drīzāk jautāšu: kas gan varētu būt svarīgāks par nokļūšanu debesīs?

Ļaujiet es jūs iepazīstināšu ar turpmāko vēsti – mēs aplūkosim: 1] pārkāpumu un tā atmaskošanu (grēks, izmisums un bailes, nenoteiktība, sirdsapziņas nemiers un mokas), 2] bezizeju un risinājumu no tā (izmisums un sirds satriektība, grēku piedošana un ticība) un galu galā 3] strong>prieku un sekošanu (dzīve kā kristietim ar tai sekojošiem ticības augļiem).

IEVADS

Tātad mēs dzirdējām, ka Jēzus sludina un māca Dieva vārdu. Īsumā to raksturojot – varētu sacīt, ka Pestītāja sludināšanā ietilpst divas lietas: gan likums, gan žēlastība Kristus saka: “Atgriezieties no grēkiem” [Mk.1:15], tādējādi Viņš visupirms visādi mudina ļaudis atzīt pašiem sevi par nožēlojamiem grēciniekiem, kuriem pienākas bargs sods Kad tas ir panākts – Viņš laipni sniedz mierinājumu un aicina ticēt Labajai Vēstij, ka “Debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” [Mt.4:17] Lai arī ap Jēzu pulcējas krietns daudzums klausītāju un sekotāju, tomēr Dieva vārds padara sava noteiktā laikā – vienam tas ātrāk, citam vēlāk.

PĀRKĀPUMS UN ATMASKOŠANA

Tiem, kuriem ir autovadītāju apliecība, nebūs grūti iztēloties sekojošu situāciju: šķiet tā ir Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija, kas ir izdevusi Ceļu satiksmes noteikumus, par kuru pārkāpšanu pienākas pelnīts sods. Šis likumu krājums ir darīts mums par labu, lai ierobežotu bardaku uz ceļiem. Turklāt policija uzrauga, lai Ceļu satiksmes noteikumi tiktu ievēroti.Mēģināšu atcerēties izjūtas un domas par sekojošo: es braucu ar auto. Te pēkšņi kur gadījies, kur ne – policists, un viņš liek man apstāties Mani pārņem kāda dīvaina sajūta jau ieraugot vien policistu, bet šoreiz vēl aptur. Bailes un neziņa: kas nu būs? Vai jāmaksā sods? Būšu atklāts bieži gadās braukt kaut nedaudz pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumus. Vēl neilgu laiku atpakaļ varēja izsprukt ar “dežurējošo piecīti”. Bet kā šoreiz?

Tāpat arī Dievam ir savi noteikumi un likumi. Tos var atrast 10 baušļos. Dievs tos deva mums par labu, lai nebūtu haosa zems virsū. Turklāt tos izpildot Dievs ir apsolījis svētības un nokļūšanu debesīs. Taču būšu atklāts – es itin bieži pārkāpju Dieva nospraustās robežas un dotos baušļus. Es noteikti zinu ir viens bauslis, kurā es klūpu, un kā ir ar jums? Mēs lasām: “kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem.” [Jēk.2:10] un arī ” grēka alga ir nāve.” [Rom.6:23] Grēciniekus sagaida nāve un mūžīgais posts ellē. Tas attiecas kā uz mani tā arī uz katru no jums. Un tā nebūt nav vilinoša un visai daudzsološa perspektīva, un ar “dežurējošo piecīti” te arī neizlīdzēties.

To ļoti skaidri saprata Ādams pēc grēkā krišanas, kad viņš “un viņa sieva paslēpās starp dārza kokiem Dieva Tā Kunga priekšā.” [1.Moz.3:8] Viņš savā naivumā cerēja aizbēgt no pelnītā soda. Tapāt to saprata pravietis Jesaja izsaucoties: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas” [Jes.6:5]

Tas jāizprot arī mums, kā sacīts Rakstos: “ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, tad jūs visi tāpat iesit bojā.” [Lk.13:3] Pēc brīnumainā notikuma ar lielo lomu, arī Pēteris redzēja, kāda vara pieder Jēzum. Sīmanis redzēja, ka Kungs nejoko, ka sludinātam vārdam seko arī darbi. Dieva vārds skāra Pētera sirdi un viņš izbailēs krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.” [Lk.5:8]

BEZIZEJA UN RISINĀJUMS NO TĀ

Šādā izmisuma, baiļu un bezizejas situācija Kristus neatstumj grēcinieku. Viņš nāk klāt un sniedz tam roku: “Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo.” [Lk.19:10] Piegājis Jēzus sacīja uz Sīmani: “Nebīsties” [Lk.5:10] Līdzīgi kā citā vietā rakstīts, ka Jēzus pats stājās viņu vidū un sacīja: “Miers ar jums!” [Lk.24:36] Viņš it kā saka: es zinu Pēteri tu esi grēcinieks un par to tev paredzēts bargs sods. Tomēr es tevi nepazudinu, bet gribu glābt. Tici man un Tam, kas mani sūtījis un tev būs mūžīgā dzīvība un tu varēsi būt ar mani debesīs. Un pat, ja tavi grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna. [Jes.1:18] Esi drošs un nebīsties: es tev piedodu tavus grēkus!

Arī pravietim Jesajam, viņa rūgtuma brīdi, Tas Kungs saka saldus vārdus: “Redzi tavs noziegums ir deldēts un tavi grēki piedoti!” [Jes.6:7] Tāpat arī mēs šodien nākot pie altāra saņemam grēku piedošanu. Kad mācītājs saka: “Tev tavi grēki piedoti” vai “Es tev pasludinu Dieva žēlastību un visu tavu grēku piedošanu”, tas ir kā pats Kristus jums to sacītu. Šie sacītie vārdi ir patiesi un tiem ir jātic un uz tiem droši jāpaļaujas, jo “Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals. Tās ir ik rītu jaunas” [Raudu 3:22-23]

Dieva valstībā (t.i. debesīs) ir varens prieks par katru atgrieztu grēcinieku Par katru, kurš tiek piepulcināts svēto saimei.

PRIEKS UN SEKOŠANA

Saņēmis grēku piedošanu un mierinājuma pilno vēsti Pēteris un viņa biedri ir gatavi pamest visu un seko Pestītājam. Tas ir tāpat kā mēs šodien ticībā uz Kungu Jēzu dzīvojas kristīgu dzīvi. Neatstādami savus dievkalpojumus, bet labprāt uz tiem nākot. Lai atnākuši – uzņemtu Dieva vārdu un saņemtu grēku piedošanu, lai noskumušie un apgrūtinātie tiktu atvieglināti, lai vājiem tiktu ticībā stiprināti, lai arvien pieaugtu un beigās nokļūtu debesīs.

Prieks pieaug tad, kad aptveram, ka mums ir miers ar Dievu, ka mūs vairs negaida bargais sods, bet Dieva mīlestība. Tas, kas mums nebija “iespējams, tas iespējams Dievam.” [Lk.18:27] Ka pateicoties Dievam, grēcinieki top svēti un var iemantot debesis, ka atrodoties vienībā ar Kristu Jēzu, kas Viņš “mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu,” [1.Kor.1:30] Kristus taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību Viņa paklausību neskaitāmi kļūst attaisnoti tiesas dienā. [Rom.5:18-19] Tur nav pilnīgi nekāda mūsu nopelna – visas slava, gods un pateicība pieder vienīgi Viņam.

NOBEIGUMS

Nobeigumā vēlos atgādināšu, ka:

  • Dieva likumu doti mums. Tos izpildot ir iespējam nokļūt debesīs. Tomēr tas drīzāk teorētiski ne praktiski iespējams;
  • Tas, kas mums “nav iespējams, tas iespējams Dievam.” Tāpēc Kristus “mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu.” Kristus taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību Tādēļ mēs droši noklustam debesis;
  • Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo. Viņš tevi nepazudina, bet grib glābt. Tici Kristum un Tam, kas Viņu sūtījis un būsi līdz ar Viņu debesīs. Esi drošs un nebīsties: tavi grēki tev ir piedoti!

Tāpat arī jūs, kuri nācāt svētdienas rītos pirms dievkalpojuma klausīties un mācīties. Jūs, kuri ieguvāt ticību un šodien tiksiet kristīti, iesvētīti un uzņemti par pilntiesīgiem Ādažu draudzes locekļiem, turpmākajā dievkalpojuma daļā – nākamo kristīgu brāļu un māsu un paša Visuvarenā Dieva priekšā dosiet solījumu un apliecināsiet savu ticību. Bet pirms tam, es jums vēlos – šīs zemes svētceļojumā novēlēt pieaugt kristīgajā ticībā, sakņoties arvien dziļāk luteriskajā mācībā, lai mūžībā būtu visi kopā skatot vaigu vaigā Dievu. Un ceļamaizei uzklausiet mūsu Kunga un Pestītāja sacītos vārdus: “Nebīsties esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu.” [Atkl.2:10] Āmen.

Sacīts 2005.gada 12.jūnijā, LELB Ādažu draudzē, Baltezerā

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.