335. Vai kāds cits kristietis, ne tikai draudzes gans, var pasludināt grēku piedošanu?


3. svētdienā pēc Vasarssvētku atsvētes

Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, ko biju pazaudējusi. Gluži tāpat, es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.” [Lk.15:1-10]


Mīļie draugi, šodienas evaņģēlijs attiecas uz mūsu ticības apliecības trešo daļu, kurā mēs apliecinām – Es ticu uz grēku piedošanu. Sakot šos vārdus mēs ticam un apliecinām, ka mūsu grēki tiek piedoti vienīgi Jēzus Kristus dēļ, proti, ka šeit, kristīgajā draudzē Viņš mums visiem ticīgajiem ikdienas bagātīgi piedod visus grēkus.

Šo priecīgo un mierinošo vēsti šodien māca mūsu Pestītājs. Viņš pieņem visus grēciniekus, kas pie viņa steidzas un grib viņu uzklausīt. Un pat tad, kad svētulīgie farizeji un rakstu mācītāji kurnēja – viņš nenovērsās no neviena, bet ar divām līdzībām atklāj savu žēlsirdību. Līdzīgi, kā priecājas sieva, kas atrod savu pazudušo naudu, un kā gans, kurš kļūst bezgala līksms atgūstot noklīdušo avi, tāpat Jēzus Kristus visus nabaga grēciniekus, kas maldās kā avis un ir kā aprūsējusi nauda, meklē tik ilgi, kamēr atrod, un atradis priecājas kopā ar visiem svētajiem eņģeļiem debesīs.

Tāpēc pārdomāsim šodien vēsti, ka Jēzus Kristus žēlīgi uzņem muitniekus un grēciniekus, kas pie Viņa nāk.

Kas nāk pie Jēzus?

Pie Jēzus nāk visādi muitnieki un grēcinieki. Visdažādākie grēcinieki. Īsti pretīgi grēcinieki. Tādi, kuriem nevajadzētu būt saistītiem ar svēto Dievu. Tādiem, kuriem tālu jāturas no Tempļa un citām svētām Dieva lietām. Tādi, kurus neviens Dieva tautā neuzņemtu. Zagļi, laupītāji, izvirtuļi, lūriķi, aprunātāji, intriganti, nodevēji, skauģi, padauzas, brunču mednieki, dzērāji – īsi sakot – vistumšākie kauna traipi uz farizejiskā taisnīguma fona.

Otrkārt, pie Jēzus tuvumā bija arī farizeji un rakstu mācītāji. Farizejs uzreiz nenozīmē – sliktais. Viņi bija priekšzīmīgi un dievbijīgi cilvēki, kas dzīvoja ārēji šķīstu un teicamu dzīvi, lasīja Rakstus, lūdza Dievu, ziedoja templim. Tie bija ļoti reliģiozi cilvēki, kas runāja pareizas un skaistas teoloģiskas runas. Tās ieteica pat klausīties Jēzus sakot – ko viņi māca, to klausiet, bet ko viņi dara, to gan nedariet. Jo diemžēl, lai arī cik cītīgi un teicami viņi arī nebūtu, viņi bija tik augstprātīgi, paštaisni, iedomāti bezgrēcīgi un lepni, ka viņiem nevajadzēja nedz grēku piedošanu, nedz Dieva žēlastību, nedz glābēju Jēzu Kristu.

Lūk, šādi ļaudis, bija Jēzus tuvumā.

Divas vēstis

Visuprims, ļaudis dzirdēja Jāņa Kristītāja mācību. Tā bija skarba un neciešami tieša un biedējoša. Tajā nebija gandrīz nekāda mierinājumu. Pie manis jūs neatradīsit žēlastību, sacīja Jānis – redzi, kur ir Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku.

Jānis nesniedz viltus mierinājumu, kādu bieži mēdz sludināt pasaule. Viņš nesaka, ka jūsu grēki nemaz nav tik lieli. Dievs var piedot visus grēkus, jo nav lietas ko Dievs nevarētu, ja vien gribētu. Neuztraucieties, gan jau būs labi utt.

Jānis norāda uz Kristu

Tāpēc klausītāji steidzas uzklausīt Jēzu. Viņi steidzas, lai dzirdētu savādāku vēsti. Un atkal ne jau – ka jūsu grēki nemaz nav tik lieli, ak Dievs var piedot visus grēkus, jo nav lietas ko Dievs nevarētu, ja vien gribētu. Neuztraucieties, gan jau būs labi utt.

Nē! Tā ir maldu un šaubu vēsts. Jēzus klausītāji dzird pavisam citu vēsti – labo vēsti, kas grieķu valodā skan evangelion.

Divas līdzības

Jēzus saviem klausītājiem – gan grēciniekiem, gan farizejiem – stāsta divas īsas līdzības. Pirmo, par pazudušo avi un labo ganu, un otro par pazudušo grasi un neatlaidīgo sievu.

Ar šīm līdzībām Jēzus vienlaicīgi mierina izmisušos (kas šaubās par Dieva žēlastību un ir izbijušies par saviem grēkiem) un pamāca un norāj paštaisnos (kas aplam saprot Dieva žēlastību un paši sevi maldinādami domā, ka viņos nav grēka.).

Tuvoties Kristum

Šodienas evaņģēlijā Kristus mums māca ceļu, pa kuru nonākt Dieva žēlastības un miera valstībā. Proti, Dieva vārds mums māca tuvoties Kristum, un viņu uzklausīt.

Bet kur tad lai es tagad atrodu Jēzu, lai ietu pie viņa?

Taisnība, draugi. Jēzus nestaigā apkārt miesīgā veidā, un es nevaru pierakstīties pie viņa uz pieņemšanu noteiktā darba laikā un vietā.

Bet viņš ir devis savu Vārdu un sakramentus.

Dieva Vārds, ko tu dzirdi, ir paša Jēzus Kristus mute un balss, ar ko viņš tevi uzrunā. Pirmais sakraments, ko esam baudījuši un saņēmuši ir svētā Kristība un otrs ir mūsu Kunga Jēzus Kristus svētais Vakarēdiens – tas ir galds, pie kura mēs sēžam ko ar Jēzu, un Jēzus sēž kopā ar mums. Tur viņš mūs mielo un pabaro ar dievišķu barību, kas mums dāvā grēku piedošanu un mūžīgu dzīvību.

Tādēļ ticīgais, kurš Dieva Vārdu no sirds klausās, uz dievkalpojumu steidzas, un labprāt nāk pie Dievgalda, – tas nāk pie Kunga Jēzus, kurš pieņem un apžēlo visus grēciniekus.

Bet kad mēs nākam pie viņa, tas mums nāk ar tādu noskaņojumu, ka gribam viņu uzklausīt. To mums māca šodienas evaņģēlijs.

Mums ir jāuzklausa, ka mēs esam grēcinieki, un kāda nejauka lieta grēki ir Dieva priekšā. Lai cik tas bēdīgi neliktos un cik nepatīkami nebūtu, to Dieva vārds māca visupirms. Viņš mums uzbrūk. Viņš mūs dauza kā ar ar veseri. Grēks, tā ir smirdoņa, nepatika un riebums Dievam. Tas mūs šķir no Dieva, nolādēs un iemetīs ellē – mūžīgā bezcerībā un nošķirtībā no Dieva.

Tās ir grēcinieks, un tādu Jēzus pieņem, lai pasludinātu, mācītu un apliecinātu, un ierakstītu dziļi tavā sirdī, ka tu no grēkiem tiec atpestīts un vari dzīvot Dievam par godu.

Tāpēc nebīsties tuvoties Kristum, jo tieši tādēļ, ka esi nabaga grēcinieks, tev jāsteidzas pie Jēzus Kristus, sava Pestītāja. Un neatkarīgi no tā kādi ir tavi grēki, un neatkarīgi no tā, kādā mērā tu tos apzinies – Jēzus pieņem grēciniekus.

Apustulis Pāvils saka – Tas ir patiess un augsti atzīstams vārds, ka Jēzus Kristus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. [1.Tim.1:15] Pat ja jūsu grēki būt sarkani kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un ja tie būtu kā purpurs, tie kļūs kā vilna [Jes.1:18] saka Dievs. Ņemies drošu sirdi, mans dēls, tavi grēki tev ir piedoti. [Mt.9:2]

Dievs apsola: Es pats būšu Savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu, saka Dievs Tas Kungs, nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu, taukās un stiprās Es izdeldēšu; Es ganīšu tās pēc taisnības. [Ec.34:16]

Jēzus Kristus ir nācis no debesīm tikai tādēļ, lai mūs pieņemtu. Viņš ir gājis mums tik ilgi pakaļ, līdz mūs ir atradis. Un tad viņš cēla mūs uz saviem pleciem. Tiešām, saka pravietis Jesaja, Viņš nesa mūsu sērgas un uzņēmās mūsu sāpes. [Jes.53:5] Viņš atdeva pat savu dzīvību – tā ir mūsu ķīla, vislielākais mūsu mierinājums un iedrošinājums pret grēku un šaubām. Viņš ir miris, viņš ir samaksājis.

Un šodien, kad viņš uzlūko mūsu draudzi, katru no mums, viņš ar lielu prieku saka – Priecājieties ar mani visi svētie un visi eņģeļi, redzi, es esmu savu avi atradis, kas bija pazudusi. Turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis. [Jņ.16:33] Āmen!

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.