99. Ko Dievs sarga ar septīto bausli?


10 “mīti” par Romas katoļu reliģiju

Vieni rada “mītus”, citiem nākas tos atspēkot, bet vēl kādiem to visu jālasa un jāvērtē. Šīs e-refleksijas autors ir Romas katoļu priesteris Staņislavs, ar kuru Jūs varat iepazīties tuvāk izlasot e-interviju.

! e-ntuziasti brīdina, ka tālāk rakstītais teksts var nesaturēt skaidru kristīgo mācību !


Ievads: Mūsdienu modernajā pasaulē, kur cilvēki cenšas balstīties un zinātni un faktiem, tomēr pastāv daudzi “mīti” kurus cilvēki nekritiski pieņem kā faktus (a priori). Raksta mērķis ir pasargāt kristiešus no mītiem par Romas katoļu baznīcu [RKB]. Lasītājiem novēlu: būt atvērtiem uz patiesību pat ja nāktos atmest iepriekš pieņemtos stereotipus.
    • RKB mācība nebalstās Svētajos Rakstos.
      RKB mācība ne tikai pamatojas uz Svētajiem Rakstiem, bet Dieva Vārds ir RKB ticības mācības vienīgais avots.
    • RKB Tradīciju vērtē augstāk par Svētajiem Rakstiem.
      “Svētā Tradīcija un Svētie Raksti veido vienu, svētu Dieva Vārda mantojumu” Svētā Gara vadībā [Dei verbum, 10], kurā Svētajiem Raktiem, kā rakstītajam Dieva Vārdam ir īpaša nozīme.
    • RKB nemāca tautai Svētos Rakstus.
      Baznīca ne tikai māca Svētos Rakstus, bet arī Tos godina, īpaši liturģisko svinību laikā. Dieva Vārds tiek pasludināts katrā RKB dievkalpojumā.
    • RKB māca, ka tikai katoļi tiks pestīti.
      “Pestītājs gribējis, lai visi cilvēki būtu atpestīti. Jo tie, kuri ne jau savas vainas dēļ nepazīdami Kristus evaņģēliju un Kristus Baznīcu, tomēr meklē Dievu un ar savas sirdsapziņas iepazīto gribu cenšas žēlastības vadīti rīkoties, var iegūt mūžīgo atpestīšanu.” [Lumen gentium, 16]
    • Katoļi tiek pestīti labo darbu dēļ.
      Pestīšanai ir nepieciešama ticība. Aktīva ticība, kas izpaužas darbos un tiek dzīvināta mīlestībā, kas attaisno cilvēku.
    • RKB sludina hierarhijas un pāvestu izveidoto mācību.
      Baznīcas hierarhija un pāvests sludina un glabā Kristus mācību ko Viņš bija uzticējis sludināt un mācīt tieši saviem apustuļiem.
    • Katoļi pielūdz svētos.
      Katoļi nevis pielūdz svētos, bet tos godina, kā cilvēkus, kas pilnīgā veidā realizējuši Kristus mācību savā dzīvē, kā arī lūdz viņu aizbildniecību pie Dieva.
    • Katoļi pielūdz Dievmāti kā dievieti.
      Katoļi godina Mariju, kā Kristus Māti, kā augsti teicamo starp sievām, tātad ne dievieti.
    • Katoļu Marijas godināšana ir pretrunā Bībelei.
      Bībelē mēs redzam lielo Marijas nozīmi Kristus dzīvē, tanī arī izpaužas viņas īpašā saikne ar Evaņģēlija vēsti.
    • RKB tika izveidota vēsturiski, hierarhijai attālinoties no Kristus un Bībeles mācības.
      ”Katoļu Baznīca apliecina, ka tā savā divtūkstošgadīgajā vēsturē ir saglabājusies vienībā ar visām tām vērtībām, ar ko Dievs apveltījis savu Baznīcu, par spīti bieži vien smagajām krīzēm, kas to satricinājušas, par spīti dažu tās amatpersonu uzticības trūkumam un kļūdām, kādas diemžēl pieļauj tās locekļi.” [Ut unum sint, 11]

Nobeigums. Šī raksta mērķis nav attaisnot RKB mācību, vai pasludināt to par vienīgo pareizo, bet tikai parādīt kāda tā patiesībā ir un kāda tā nav.

P.S. Šajā e-refleksijā paustā RKB mācība ir balstīta Vatikāna II koncila dokumentos, Katoliskās Baznīcas Katehismā [Rīgas Metropolijas kūrija, Rīga, 2000] un pāvesta Jāņa Pāvila II enciklikā Ut unum sint. Tālākais, mīļie e-baznīcēni, ir jūsu ziņā. Sekojiet berojiešu piemēram [Ap.d.17:11] un pārliecinieties par “mītu atspēkojumu” atbilstību patiesai Svēto Rakstu mācībai.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

34 atsauces par “10 “mīti” par Romas katoļu reliģiju”

  1. talyc:


    atliek uzsaukt
    УРРАА ТОВАРЫЩИ !
    - – -
    un pastaigāt pa vēstures takām
    (kuras nu jau pārdesmit gados tā aizaugušas, ka ne vairs atcerēties)
    ja??
    - – -
    vai jums jau tik drīzi aizmirsusies padomju savienība, kurā
    bija tik daudz skaistu, labu un pareizu vēstošu lozungu un saukļu
    un likumu un reglamentu un noteikumu un kārtību un rīkojumu un citu pasaku
    kuras nelaimīgā kārtā darbojās tikai tik īsu/ilgu brītiņu cik kāds nabaga entuziasts to stutēja
    - – -
    nu kāpēc tas cilvēks ir tāds maita, ka negrib un negrib
    ka nevar un nevar uzcelt zudušo paradīzi akal atpakaļ zemes virsū?
    = = =
    NEĻAUJIETIES aizmālēt sev acis ar ārēji labskanīgām/pareizām doktrīnām, kuras nava īstas
    “p e s t ī š a n a t i c ī b ā” – šis te tīrā veidā joprojām Romas acīs(un koncilos) ir nolādēts jēdziens
    - – -
    RKBK (romiešu jaunais katehisms) to ļoti skaidri parāda, lai arī viņu maldi ir diktan smalki izpušķoti ar patiesību(patiesības izkārtnēm)
    - – -
    jūs taču neēstu ķieģeli, ja uz tā būtu uzraksts “maize”
    neesiet taču ģeķi! …lai arī man uz šķūnīša stāv rakstīts “xyй”
    ticiet man, tur nav… tur es glabāju tikai malku.

  2. Roberto:


    e-minences novērtējums Staņislava darbam:

    labs sholastikas paraugdemonstrējums – rakstīt [runāt] daudz apkārt un riņķi, izmantojot oponentu rakstītos [sacītos] vārdus, bet galu galā neko nepateikt.

    Bravo, bravo bravisimo!!!

    Ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  3. talyc:


    jep, viltota nauda
    (ar piebildi ļoti labi viltota)
    viltota nauda no īstās atšķirās tikai ar to, ka … tā ir viltota(nav īsta)

  4. grecinieks:


    RKB mācība ne tikai pamatojas uz Svētajiem Rakstiem, bet Dieva Vārds ir RKB ticības mācības vienīgais avots.
    =============
    Mjā, ja arī katoļi sāk runāt šādos protestantu terminos, tad man kļūst arvien grūtāk un grūtāk pārvarēt kārdinājumu atkrist no kristietības. :((

  5. talyc:


    process (šis bēdīgais) saucās globalizācija:

    katoļi sāk runāt šādos protestantu terminos
    protestanti kļūst arvien katoļiskāki
    - – -
    atkrist no tādas x-tietības tikai šķietās viegli
    (tā ir lipīga kā… lipīgāka kā karsta jēlgumija, kas sajaukta ar darvu un sūdiem)

  6. deprofundis:


    ha, ha, grēciniek. ja godīgi, es nepazīstu nevienu, kurš būtu atkritis no kristietības. varbūt no bērnu gadu paklausības – bet ne no kristietības.

  7. grecinieks:


    Tiešām nezini nevienu kristieti, kas būtu pārgājis islāmā vai pat jūdaismā? Es gan zinu.

  8. Svilpaste:


    Es arī zinu atkritušos.

  9. deprofundis:


    kā var vispār zināt, ka cilvēks, pirms atkrita, ir bijis kristietis ?

  10. Roberto:


    mīļais deprofundi,
    vai Jūs paužat slēptu reformātu [kripto-kalvinistisku] viedokli par dubulto mūžīgo iepriekšizredzēšanu [predestināciju]?

    ar cieņu,
    Jūsu e-minnece

  11. Mareks Sarnovskis:


    A. God. e-minence,
    cik ļoti vienādi Jūs izklausaties ar raksta autoru!!!
    Nejauciet cilvēkiem prātus, ietērpjot savā tekstā slēptu norādi uz “briesmīgo” kalvinistu mācību.
    Interesanti vai e-minence uzskata, ka Jēzus tēze “Mans mazais ganāmais pulciņš” norāda uz visu cilvēku pestīšanu?
    Nemaldiniet un nesmīdiniet tautu.

  12. Mareks Sarnovskis:


    Ar raksta autoru es domāju priesteri Staņislavu.
    Piezīme.

  13. grecinieks:


    ->deprofundis: Vai Tu pats attiecībā uz sevi zini, ka tici Kristum, vai arī tas ir vienīgi Dieva ziņā un Tu tikai pēc nāves uzzināsi, vai vispār esi ticējis?

  14. grecinieks:


    Interesanti vai e-minence uzskata, ka Jēzus tēze “Mans mazais ganāmais pulciņš” norāda uz visu cilvēku pestīšanu?
    ==================
    Ja tēze “Mans mazais ganāmais pulciņš” patiešām attiecas uz visiem pestītajiem cilvēkiem visos laikos, nevis tikai uz tā brīža realitāti, kad pavisam nedaudzi jūdu tautas pārstāvji ticēja Kristum, tad man nav skaidrs, kāpēc vispār vajadzētu gribēt tikt pestītam. Man vienmēr ir bijusi dziļi pretīga doma, ka es varētu tikt izredzēts glābšanai kopā ar nelielu saujiņu cilvēku, kamēr pārējiem būs jāmokās. Daudz godīgāk tad ir solidarizēties ar tiem cilvēku miljardiem, kuri saskaņā ar šādu pozīciju netiks pestīti un dalīties ar viņiem to šausmīgajā pēcnāves liktenī.

  15. Roberto:


    A.god. Sarnovska kunggs,

    vai uzskatāt, ka Jūsu uzrakstītais tksst ir viegli saprotams? Atvainojiet, bet, šķiet, e-minence ir idiots un nespēj saprast Jūsu tekstu.

    Vai Jūs būtu tik laipns un mēģinātu uzrakstīt savu domu ar vienkāršu paplašinātu teikumu palīdzību,lai e-minence ar savu zemo IQ līmeni spētu uztvert domu.

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  16. deprofundis:


    es nesapratu pusi vārdu Jūsu jautājumā, e-minence.

  17. deprofundis:


    grēciniek; protams, mana ticība atrodas ārpus manis, bet es ticu, ka tā ir pestījoša. man ir daži iemesli tam ticēt – piemēram, Dieva apsolījumi Bībelē un Kristība.

    ticība jau vispār droša paļāvība uz to, kas cerams.

    e-minence: tas, ka nevienu tādu, kas kļuvis ticīgs pieaudzis būdams un tomēr atkritis, nepazīstu, nenozīmē, ka tādu nav, es to neapgalvoju, drīzāk man liecina to, ka tādu ir maz. un tomēr esmu drošs atkrist uz sitienu – “vot izdomāju un tagad atkrītu” nav iespējams, jo ticība nav pakļauta cilvēka, bet gan Dieva lēmumam.

  18. Roberto:


    mīļais deprofundi,

    Lietas skaidrībai: vai Jūs gribat teikt, ka “patiesi ticošais nevar atkrist” un “ka atkritušai nav nemaz patiesi ticējis”? Vai e-minence ir pietiekami skaidri izrakstījis?

    Lasiet un pārdomājiet šo līdzību:

    Sējējs izgāja sēt savu sēklu; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un putni gaisā to apēda. Un cita krita uz akmeni, uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca. Bet cita krita labā zemē, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis, Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!” [Lk.8:5-8]

    Ar cieņu,
    e-minence

  19. deprofundis:


    pārlasiet vēlreiz manu atbildi un sapratīsiet, ka es to negribu teikt.

  20. Roberto:


    mīļais deprofundi,

    pārlasīju un nesapratu pusi vārdu Jūsu atbildē.

    Ar cieņu,
    e-minence

  21. deprofundis:


    grēciniek, tu esi gatavs noraidīt Dieva, par tevi mirušā Dieva žēlastību kaut kādu abstraktu ‘mūsu gadsimtā radušos humānisma un cilvēktiesību ideju dēļ?

  22. grecinieks:


    Droši vien esmu gatavs noraidīt, ja man skaidri ar Rakstiem pierāda, ka par mani ir cietis un miris tāds Dievs, ar kādu es nekad nevēlētos atrasties kopā. Manuprāt, tieši ar šādu pierādījumu konstruēšanu nodarbojas predestinācijas sludinātāji.

  23. deprofundis:


    tā pat nav tava izvēle – vēlies/nevēlies atrasties ar Dievu kopā. ar ko tu šeit nodarbojies. drausmīgāku zaimošanu neesmu dzirdējis.

  24. vasara:


    Vai šeit jāatrod 10 atšķirības?

  25. grecinieks:


    Par to jau arī ir stāsts – ka saskaņā ar predestinācijas ideju tā nemaz nav mana izvēle. Un, ja jau tā, varbūt vari man minēt kādu iemeslu, kāpēc šādu predestinācijas Dievu nevajadzētu zaimot?

  26. deprofundis:


    varu minēt divus iemeslus – lepnība, neatgriezīga sirds.

  27. deprofundis:


    resp., iemeslus, kāpēc vajadzētu zaimot.

  28. grecinieks:


    Pats labi zinu, kāpēc vajadzētu zaimot, jo lepnības un neatgriezīgas sirds manī ir atliku likām. Bet jautājums bija pretējs – kāpēc NEVAJADZĒTU Bet, raugi, deprofundis, no šādas lepnības un neatgriezīgas sirds rodas liela vēlēšanās atbrīvoties, ja tic tam, ka Dievs ir labs un mīlošs. Taču predestinācijas Dievu nevar nosaukt ne par labu, ne mīlošu, tāpēc arī nav nekādas vēlēšanās uzticēt Viņam savu lepnību un neatgriezīgo sirdi.

  29. grecinieks:


    Pareizi lasāms šādi.

    Pats labi zinu, kāpēc vajadzētu zaimot, jo lepnības un neatgriezīgas sirds manī ir atliku likām. Bet jautājums bija pretējs – kāpēc NEVAJADZĒTU zaimot. Jo, raugi, deprofundis, no šādas lepnības un neatgriezīgas sirds rodas liela vēlēšanās atbrīvoties, ja tic tam, ka Dievs ir labs un mīlošs. Taču predestinācijas Dievu nevar nosaukt ne par labu, ne mīlošu, tāpēc arī nav nekādas vēlēšanās uzticēt Viņam savu lepnību un neatgriezīgo sirdi.

  30. deprofundis:


    vai tu šeit runā par kalvinistu dubulto predestināciju, vai par parasto luterāņu predestināciju?

  31. grecinieks:


    Viens pavisam konkrēts jautājums. Vai Dievs MĪL tos cilvēkus, kurus Viņš kopš pasaules sākuma ir izredzējis pazušanai?

  32. grecinieks:


    Šajā gadījumā par kalvinistu predestināciju.

  33. deprofundis:


    par to es nevaru atbildēt.

  34. deprofundis:


    es domāju, ka šāds uzskats nav biblisks. bet nepierādīšu to, ja jau 500 gados tas nav izdevies.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.